Lai uzbūvētu kvalitatīvu koka karkasa māju nepieciešami daudz vienāda izmēra kokmateriāli. Latvijā būvniecībā bieži joprojām tiek izmantoti neēvelēti (nekalibrēti) dēļi. Svaigi zāģēti dēļi pēc žāvēšanas maina izmēru, rukums ir no 8 līdz 15%, tātad pēc gatavu dēļu žāvēšanas tie nekad nebūs vienādā izmērā. Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja dēļi platumā tiek zāģēti jau pēc žāvēšanas, tad platumā vismaz tie būs vienādi. Valstīs, kurās ir attīstīta karkasa māju būvniecība, neviens tādus materiālus neizmanto. Ideālā variantā labākais materiāls būtu kalibrēti līmkoki (līmētas bruses) to īpaši augstās ģeometrijas un paaugstinātas izturības dēļ, bet par cik tie ir pārāk dārgi, tad no ekonomiskā viedokļa to attaisnota izmantošana būtu vietās, kur nepieciešama paaugstināta izturība, kā piemēram balstos, pārsegumos vai to elementos, ja tas nepieciešams. Pārsvarā karkasa mājas būvē no C24 klases kokmateriāliem. Lai arī tie ir dārgāki par neēvelētiem, iespējams pat nežāvētiem kokmateriāliem, tikai to izmantošana var garantēt kvalitatīvu rezultātu. C24 klase garantē, ka tie būs gradēti pēc stiprības, visi precīzos izmēros, žāvēti vismaz līdz 20%, tajos nebūs kaitēkļi, un tiem būs paaugstināta ugunsdrošība ēvelētās virsmas un noapaļoto stūru dēļ. Šādus materiālus neviens arī papildus ar ķīmiju neapstrādā.
Kāpēc C24 klases materiāli ir 45 mm biezumā? Tāpēc, ka baļķi tiek zāģēti 51-52mm biezos dēļos, pēc žāvēšanas paliek kādi 47mm, tad tiek ēvelēti (kalibrēti) uz 45mm. Kāpēc sākumā tiek zāģēti 51mm? Tāpēc, ka tas ir maksimālais biezums kādu ir iespējams nožāvēt kaltē nesabojājot materiālu. Kvalitatīvi žāvējot biezāku materiālu dramatiski pieaug žāvēšanas laiks un izmaksas, tāpēc racionālu apsvērumu dēļ to neviens arī nedara, bet par to jau iepriekš rakstīju.
Kāpēc LV privātmāju projektos joprojām parādās tādi fantastiski kokmateriālu izmēri kā 100x100, 100x200, 150x150mm utt.? Tādu izmēru koki vienmēr būs pilni ar plaisām, tajos noteikti būs palielināts mitrums (neatkarīgi no žāvēšanas veida) ar visām no tā izejošajām sekām, iespējami arī kaitēkļi. Nav saprotams, kāpēc daudzi būvinženieri tādus liek projektos. Domāju, ka tas viņiem ir kaut kas pilnīgi svešs, ārpus viņu kompetences, iespējams, ka viņi vai viņu skolotāji ieguvuši izglītību vēl padomju laikos un tajos joprojām arī darbojas. Pat Koka konstrukciju projektēšanas normās rakstīts: “121. Ēku un būvju pārsegumos masīvu viengabala siju vietā ieteicams lietot saliktas sijas - līmētas vai ar padevīgi saistītām kārtām.” Dīvaini, ka tur rakstīts tikai- ieteicams, bet arī tas taču liek aizdomāties, kaut arī palasot tās normas var redzēt, ka tajās nemaz nav pieminēti vairāki materiāli un tehnoloģijas, kuras jau sen vairs nav jaunums, kā arī nav nekas par koksnes mitrumu, tātad tie jau sen ir novecojuši. Vēl īsti nav skaidrs, kā būvinženieris var aprēķināt pieļaujamās slodzes 100x200mm brusē. Tajā noteikti ir nezināms un paaugstināts mitrums, kas samazina mehānisko izturību, un tā taču vienmēr ir pilna ar plaisām, tās netiek ņemtas vērā vispār, vai arī tiek ņemtas un tāpēc šķērsgriezums drošības pēc palielināts par 200%, jo ne jau viņam par to jāmaksā. Noteikti, ka LV ir arī daudzi labi, gudri un progresīvi projektētāji, kuri iet līdzi laikam, bet diemžēl vēl nav nācies tādus sastapt. Bet par tiem unikālajiem kadriem, ar kuriem bijusi darīšana, vairāk uzrakstīšu sadaļā par arhitekta un būvinženiera meklēšanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru