Par pamatu izvēli koka karkasa mājai man nekad nav bijušas šaubas- siltinātā zviedru plāksne, un galvenie argumenti ir izmaksas, ātrums un siltumizolācijas efektivitāte.
Šim pamatu veidam var būt arī daudz dažādas variācijas. Piemēram, L bloki ir dažāda augstuma, liekot minimālo 30cm, nosiltinot perimetru ar 10cm EPS un uzberot virsū kaut ko 10cm- grīda sanāk tikai10cm virs grunts. Var likt augstākus L blokus, tad uzreiz mainās putuplasta daudzums vidū. Tad vēl armējums- viena kārta vai divas, acs izmērs un armatūras diametrs. Putuplasta cietības atšķirības zem sienām un grīdas- kāds tās ņem vērā, cits ne, bet arī tas ietekmē izmaksas. Armējumu divas kārtas un apkures caurules 10cm nesabāzt, tātad betona daudzums arī var variēt nopietnos daudzumos. Arī apkures cauruļu cenas var atšķirties par 50%, kā arī var būt dažāds instalācijas solis, cauruļu diametrs un līdz ar to kopējais daudzums (cik speciālistu- tik viedokļu). L bloki arī var būt ļoti dažādās cenās atkarībā no cietības un ražotāja- lētākais un tuvākais Tenapors, vēl ir igauņu ražojumi, kurus tirgo arī Lietuvā, var arī īstos un dārgos zviedru(LV nav nopērkami) , kuri jau ir aplīmēti ar šķiedrcementa plāksnēm un ir arī gatavi stūru elementi, kā arī var izmantot Finnfoam sistēmu. Jāpiezīmē, ka lietojot L blokus nav vajadzīgas arī veidnes. Protams katrā situācijā vēl atšķirīgas zemes darbu izmaksas, kuras atkarīgas no melnzemes slāņa biezuma, līdz ar to šķembu( gandrīz zelta cenā) vai grants daudzums, gruntsūdeņu augstums u.c. Bet jebkurā gadījumā siltinātā plāksne ir nesalīdzināmi ātrāk un lētāk par tradicionālo lentu, pie kuras spītīgi visi turas, galvenokārt pateicoties arhitektiem, kuriem trūkst zināšanu par to (tas no pieredzes). Siltinātā plāksne ir universāla, der arī nepietiekamas grunts nestspējas gadījumos, un tai ir paši labākie energoefektivitātes rādītāji. Sākotnēji lentveida pamatu izmaksas varētu šķist mazākas nekā plāksnei, bet lentai vēl jāpierēķina papildus zemes darbi, veidņu izgatavošana vai īrēšana un uzstādīšana, iekšpuses piebēršana, grīdu siltināšana, armēšana, siltās grīdas ierīkošana, betonēšana, pamatu ārpuses siltināšana utt., rezultātā sanāk ilgi un dārgi, bet plāksnei uzreiz viss ir gatavs pat nedēļas laikā. Ņemot vērā metāla cenu pieaugumu, lielu ekonomiju varētu dot šķiedrbetona izmantošana samazinot armatūtas daudzumu, bet diemžēl Latvijā fibrobetona konstrukciju projektēšanai nav oficiāli apstiprinātu būvnormatīvu un standartu, tāpēc arī šāda tehnoloģija netiek pielietota.
Galvenais siltinātās zviedru plāksnes mīnuss tas, ka visi materiāli vajadzīgi uzreiz, un ne kurš katrs to var uztaisīt. Arī lielākajai daļai projektētāju, pat gados jaunajiem, zināšanas par to minimālas vai nekādas. Saprotams, ka liela daļa no viņiem ir old-scool stagnāti, bet ja jaunam būvinženierim tā ir tumša bilde, tad tas liek apšaubīt viņa izglītības kvalitāti vai viņa pasniedzēja kompetenci. Lentveida pamatus visi pazīst, tos var taisīt pakāpeniski, no pamatu pēdas līdz siltās grīdas caurulēm var paiet gads vai pat vairāki. Bet augstu gruntsūdeņu gadījumā tie vienmēr būs mitri, un ārpuses hidroizolācija tur nepalīdzēs, uz tiem balstīto koka karkasu no mitruma pasargās vien plāna hidroizolācijas kārta, no kuras ilgmūžības un funkcionalitātes būs atkarīgs koka karkasa stāvoklis, bet plāksnes gadījumā tā vienmēr būs sausa un vēl apsildīta. Vēl koka karkasa mājām populāri ir stabveida pamati. Zemes darbi un to izmaksas ir mazas, bet grīdas pīrāga materiālu izmaksas jau ir līdzīgas siltās plāksnes materiālu izmaksām.
Manu pamata veida izvēles pareizību vēlāk arī apstiprina zemes gabala ģeotehniskā izpēte- apstākļi raksturoti kā sarežģīti, kaut arī mājas saceltas visapkārt un jau sen. Augsti gruntsūdeņi 0,7m un neliels kūdras slānis 2m dziļumā. Jāpiezīmē, ka ne es vienīgais tā apdalīts- līdzīga situācija ir lielākajā daļā pilsētas. Tātad alternatīva plāksnei var būt tikai lentveida pamati 2,2 metru dziļumā vai pāļi, un tādi pamati jau noēstu lielāko daļu no manas mājas budžeta, bet arhitektiem tie patīk, jo ne jau viņiem par tiem jāmaksā. Neredzu nevienu iemeslu, lai arhitekta nekompetences dēļ pārmaksātu par mazāk efektīgu un dārgāku pamatu veidu, tātad plāksnei būt!
Šeit siltinātā zviedru plāksne divstāvīgai bloku mājai, tikai armatūra jau nopietnāka.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru