WC un vannasistaba skandināvu gaumē.

 

Vannasistaba skandināvu gaumē un tās noslēpumi.

Ar ko tad skandināvu vannasistaba ir tik īpaša? Tā izceļas ne tikai ar atturīgo stilu un dizainu, neseko īslaicīgām modes tendencēm, kuras pēc dažiem gadiem jau šķitīs bezgaumīgas vai apnicīgas, bet galvenā atšķirība ir to izbūves tehnoloģijā, ilgmūžībā un drošībā. Pieņemsim, ka jūs sākat laist vannā ūdeni, bet aizmirstat par to, un pēkšņi aizbraucat uz Tobago pie vecmāmiņas, vai arī aizbraucat uz nedēļu pie tēvoča uz Varakļāniem, bet ieslēgtā veļas mašīna sajūk prātā un sarīko akvaparku, vai daži ūdens cauruļu savienojumi vai krāni izdomā, ka ūdens spiediens tām nepatīk, utt., utt., tad vienīgās sekas, ar kurām jums jārēķinās, būs lielais ūdens patēriņš. Kādas ūdens noplūdes vienmēr varētu būt iespējamas tur, kur ir daudz ūdens caurules, savienojumi un patērētāji, kā arī stipri paaugstināts mitrums no ūdens tvaikiem, it īpaši, ja patīk iet karstā dušā vai vārīties verdošā vannā, tāpēc tas viss tiek ņemts vērā. Tāpat arī nav iedomājama situācija, ka daudzstāvu ēkā viens kaimiņš var nopludināt otru, jo skandināvu vannasistaba ir uzbūvēta tik droša, lai ne ūdens, ne tvaiks nekaitētu ne tai, ne pārējai mājai vai dzīvoklim, ne saimniekam, kur nu vēl kaimiņiem. Vannasistabas izbūves noteikumus regulē būvniecības likums, un nekāda brīvdomāšana tur nav pieļaujama. Noteikumos norādītas kopējās vadlīnijas, kuras pakļaujas nelielai interpretācijai, gan arī ļoti konkrētas un noteiktas lietas. Skandināvi jau sen sapratuši, ka ūdens mājai var nodarīt tādus pašus bojājumus kā uguns, turklāt bojājumi var būt slēpti un atklāties daudz vēlāk. Ja mājā notikusi kāda ūdens noplūde, tā strauji var zaudēt vērtību. Tas saistīts ar apdrošināšanu, jo neviens vairs negribēs apdrošināt māju pēc kādiem ūdens bojājumiem, jo tie var būt slēpti, un ar laiku atklāties, ka ir daudz plašāki nekā sākumā var šķist. Ja nav apdrošināšanas, tad to vairs nevar pārdot vai nopirkt ar bankas starpniecību, tāpēc arī viss tik nopietni, jo apdrošināšana pieprasīs inspektora slēdzienu, kurš arī pārbaudīs vannasistabas izbūves noteikumu ievērošanu pirms līguma slēgšanas. Latvijā nekas no tā nedarbojas, izmantotās tehnoloģijas ir arhaiskas un stagnējošas, bet uzbūvēt drošu un ilgmūžīgu vannasistabu būtu katra paša interesēs. Jāpiebilst gan, ka mājas būvniecībā tas ir pats dārgākais un komplicētākais process, it īpaši tad, ja tajā iesaistīti vairāki ļoti šaura profila speciālisti (namdaris, betonētājs, santehniķis, elektriķis, hidroizolācijas speciālists, flīzētājs utt.), bet par visu pēc kārtas.

Vannasistabas grīda. 

Neatkarīgi no tā, vai ir duša, vanna vai gan-gan, grīdā vienmēr ir ūdens noteces traps, un grīda vienmēr veidota ar kritumu uz trapa pusi. Pieļaujami tikai tādi trapu veidi, kuri paredzēti ūdensdroši savienot ar hidroizolāciju, diemžēl parastos LV veikalos tādus nenopirkt, izplatītākie brendi Purus un Jafo. Gadījumā, ja ir gan duša, gan vanna, tiek ierīkoti divi trapi un grīdas krituma virziens uz abiem no tiem. Kritums ap trapu parasti ir 1-2 cm uz metru, pārējai grīdai 0,5-1 cm uz metru, bet tas atkarīgs no katras konkrētās situācijas. Skandināvu vannasistabās tradicionāli netiek ierīkotas stacionāras dušas kabīnes ar dušas paliktņiem, sliekšņiem, kabīnēm vai tamlīdzīgām nepievilcīgām lietām, tas pamatīgi ietaupa vietu padarot telpu plašāku, bet vannu nav nepieciešams ieflīzēt un nohermetizēt no visām pusēm, aprīkot tās ar stikla paneļiem utt., vanna pilnīgi droši var būt arī brīvstāvoša, jo viss uz grīdas nokļuvušais ūdens aiztecēs uz trapu, kā arī grīdu vienmēr var noskalot ar dušas klausules palīdzību, kas viegli palīdz uzturēt tīrību telpā. Lai laistīšanās ar ūdeni paliktu bez sekām, telpas durvīm jābūt aprīkotām ar slieksni 15 mm augstumā, kā arī nepieciešama laba un uzticama hidroizolācija un ventilācija.

Hidroizolācija.

Kā jau teikts vecajā būvnieku jokā- hidroizolācijai jābūt tādai, lai ūdens noplūdes gadījumā nopludinātu nevis apakšējo kaimiņu, bet augšējo. Skandināvijā drīkst izmantota tikai plēves membrānas hidroizolācijas sistēmu, tā ir hidroizolācijas folija (plēve) 0,5mm biezumā, kura sastāv no ar polipropelēna šķiedru pārklāta politilēna, kuru līmē ar speciālu hidroizolācijas pastu- lietošanai gatavu akrila līmi, vai arī samaisot akrila saistvielu ar cementu atkarībā no ražotāja. Pēc minimālām prasībām vannasistabā ar to ir jāizlīmē visa grīda un sienas 1 metru uz katru pusi no ūdens patērētājiem, kuru sauc par 1. mitrumizturības zonu, atlikusī sienas daļa ir 2. zona, kuru var pārklāt tikai ar hidroizolāciju bez folijas, bet par cik 2. zona parasti ir pavisam neliela, tad praksē folija tiek līmēta uz visām sienām. Stūros tiek līmētas hidroizolācijas lentas, lietoti gatavie iekšējie un ārējie stūri, manžetes trapiem un visu cauruļu izvadiem. Izplatītākie brendi ir Lip, Schonox, Mira, Kiilto. Kaut arī Kiilto testos uzrāda nedaudz labākas īpašības, neieteiktu to sarežģītās ierīkošanas dēļ, kur pat paši Kiilto profesionāļi kļūdās. Vēl kāda priekšrocība tam, ka hidroizolācija folija ir uz visām sienām, ne tikai 1. zonā- ja kaut kāda iemesla dēļ rodas vajadzība nomainīt kādu flīzi, tad to iespējams izdarīt nesabojājot hidroizolāciju. Vēl viens papildus blakusefekts ir tas, ka follija darbojas kā flīžu apakšklājs, un mūra ēkās sienas mikroplaisas netiek pārnestas uz flīzēm. Visus hidroizolācijas folijas savienojumus, lentas, stūrus, manžetes, kā arī visu grīdu papildus pārklāj ar hidroizolācijas pastu vai līmi.

Griesti.

Vairumā gadījumu griesti tiek veidoti no reģipša, špahtelēti ar mitrumizturīgo špahteli, gruntēti ar mitrumisturīgo grunti, un krāsoti ar mitrumizturīgo krāsu. Daudzstāvu mājām netiek izmantoti starpstāvu pārseguma paneļi, bet lieti monolīti, iepriekš tajos ievietojot kanalizācijas izvadus un trapus. Ļoti vecās daudzstāvu mājās grīdas trapa izvadi ir izveidoti un savienoti ar stāvvadu gar apakšējā stāva griestiem, tāpēc tur arī dažreiz ir piekārtie griesti servisa iespējām.

Elektroistalācija.

Elektroinstalācija ierīkota pēc skandināvu standarta, obligāti caur noplūdes automātu. Tradicionāli ir divi apgaismojuma avoti- griestu apgaismojums (iebūvētās led lampas vai gaismeklis) un led apgaismojums virs spoguļa vai integrēts spogulī. Tiem savlaicīgi tiek savilkti vadi no kopēja slēdža pie durvīm. Spoguļa skapī var būt arī elektrības rozete. Ja sākotnēji tāda nav ierīkota, vajadzības pēc to var ierīkot arī vēlāk, par cik skandināvu multifunkcionālās elektroinstalācijas princips to ļauj darīt jebkurā laikā. Tas pats attiecas uz elektrību veļas mašīnai- ja kādreiz vēlāk rodas vajadzība arī pēc veļas žāvētāja, elektroinstalācijas princips ļauj pievilkt papildus elektrolīniju jebkurā laikā, nevis kā ierasti LV un citur pasaulē, kur elektriķi neatgriezeniski apglabā elektrības vadus sienās bez nekādām servisa iespējām nākotnē. Nereti elektrības rozete paredzēta arī izlietnes skapja atvilktnē, tad arī tur laicīgi jāpievelk elektrība vai vismaz gofra ar perspektīvu nākotnei, kā arī elektrība ventilācijai. Visas rozetes tikai IP65 tipa, sienās esošās rozetes un slēdži tiek montēti teleskopiskajās elektroinstalāciju kārbās un pieregulētas flīžu virsmas līmenim, virs kārbām tiek likti arī speciāli mīkstas gumijas ielikņi- blīvējumi ūdensdrošībai. Ja telpā ir elektriskā siltā grīda, tad protams tikai zem hidroizolācijas, turpat arī temperatūras sensors, vadības bloks 150cm augstumā no grīdas. Elektriskais dvieļu žāvētājs vienmēr būs ar slēptu vadu pieslēgumu, nevis vienkārši rozete ar karājošos vadu.

Ventilācija.

Ventilācija vannasistabā ir obligāta, ar dabisko vēdināšanu vien noteikti nebūs pietiekami. Ja nav centralizētā nosūces ventilācija vai rekuperācijas sistēma, tad nepieciešams elektriskais ventilators ar atsevišķu izvadu, vēlams ar iebūvētu mitruma sensoru, vajadzības gadījumā var strādāt arī ar impulsa taimeri no gaismas slēdža, arī impulsa vadu vajadzības gadījumā elektroinstalācija ļauj pievilkt jebkurā laikā.

Ūdens inženiertīkli.

Tradicionāli Skandināvijā būvniecībā tiek lietotas kapara caurules, nu jau arī PEX, kuras tiek liktas ūdensnecaurlaidīgā gofrētā apvalkā. Visi cauruļu savienojumi un izvadi tiek veidoti ūdensdrošajā zonā bez nekādiem savienojumiem un atzarojumiem sienās, grīdā vai griestos. Kā jau visiem zināms, jebkuru cauruļu vājākā vieta ir tieši savienojumi, tāpēc tiem jābūt redzamiem, pieejamiem un ūdensdrošā zonā, lai to bojājumu gadījumā ūdens nenodarītu nekādus bojājumus. Vēl jāpiemin, ka lodētie kapara savienojumi netiek izmantoti jau vismaz 40-50 gadus, jo kā izpētījuši skandināvi, tie ir paši neuzticamākie ar visīsāko kalpošanas laiku. Vannasistabās ūdens caurules var būt slēptās (iebūvētas sienās), vai arī ārējās, un tas nav defekts, bet tradicionālo skandināvu vannas istabu efekts, padarot to autentiskāku un interesantāku. Iebūvēto cauruļu variantā tiek veidots kolektors ar ventili , no kura caurules tiek vilktas vienā gabalā atsevišķi uz katru patērētāju bez savienojumiem un trejgabaliem sienās, grīdā vai griestos. Kolektoru var slēpt hidroizolētā sienas nišā ar revīzijas lūku, bet daudz ērtāk un praktiskāk to ir veidot izlietnes skapītī vai zem tā, visi cauruļu izvadi tiek hermetizēti ar hidroizolācijas manžetēm pie hidroizolācijas slāņa. Cauruļu savienojumus šeit labāk likt skrūvējamos nevis presējamos, novērtēsiet to taisot remontu vai pārbūvi kādreiz. Ārējo cauruļu variantā parasti pietiek ar vienu ienākošo ūdens cauruļu pāra izvadu vannasistabā ar ventili, tālāk tiek vilktas hromētās kapara caurules pēc vajadzības izmantojot hromētus skrūvējamos līkumus, trejgabalus un pārejas, jo tie visi atrodas ūdensdrošajā zonā. Ieteicams caurules izvietot uz sienas tuvu griestiem nevis grīdai, un jāvelk uz leju līdz katram patērētājam. Ja ir veļas mašīna, tad pie tās jābūt atsevišķam ūdens krānam. Bērnu, kā arī pieaugušo drošībai, vannas un dušas mikserim jābūt ar termostatu, parastie ūdens mikseri nemaz nav nopērkami. Tie tiek stiprināti pie speciālas plāksnes, kura kalpo arī kā pāreja starp mikseri un ūdens cauruli, slēpto cauruļu variantā nodrošinot arī drošu savienojumu virs hidroizolācijas. Ūdens mikseris ar termostatu ir ne vien drošībai, bet arī ērtumam, lai nebūtu jārausta ūdens krāns meklējot vajadzīgo temperatūru. Tas standartā ieregulēts uz 38 grādiem, var viegli pagriezt arī aukstāku, bet lai pagrieztu karstāku, papildus jānospiež vēl poga. Ja kaut kādu neparedzētu iemeslu dēļ kādreiz nākas vilkt ārējo kanalizācijas cauruli uz veļas mašīnu vai citur, tad tās iespējams noformēt pavisam civilizēti, jo tās nepavisam neizskatās tik briesmīgas kā  LV veikalos nopērkamās ar briesmīgām mufēm un līkumiem.  

Iebūvējamais WC.

Poda rāmim obligāti jāatrodas ūdensdrošajā zonā. Ērtāk to ir likt uz gatavas noflīzētas grīdas, lai kastes iekšpusē grīdas līmenis nebūtu zemāks par pārējās telpas grīdas līmeni. Parasti instalācijas rāmis tiek skrūvēts pie sienas augšpusē un apakšpusē, bet pie grīdas tikai līmēts, lai saglabātu grīdas hidroizolāciju maksimāli drošu un ilgmūžīgu. Pati kaste jātaisa no ūdensdroša materiāla, izvēle nav plaša, tāpēc es to vienmēr taisu no wedi 2cm celtniecības plāksnēm (armēts ekstrudētais putoplasts) līmējot to ar attiecīgo līmi pirms vai pēc sienu flīzēšanas, ātri un ērti. Neuzkrītošākajā vietā zem poda grīdas līmenī jāatstāj neliels caurums, lai kādas ūdens noplūdes gadījumā kastes iekšpusē ūdens tecētu laukā un būtu pamanāms. Vēl papildus drošībai ūdens caurules pieslēgums tiek veidots skalojamās kastes iekšpusē un ir vienmēr pieejams. Gadījumos, kad WC rāmis kādu iemeslu dēļ nav iespējams ierīkot ūdensdrošajā zonā, var uzstādīt speciālu poda rāmi, kurš aprīkots ar hermētisku skalojamās kastes maisu un ar manžetēm aprīkotiem izvadiem, kuri jāsavieno ar telpas hidroizolāciju.

Flīzes.

Tradicionāli sienām tiek izmantotas baltas flīzes, grīdai pelēkie toņi, retāk brūnie vai melnas. Pirmajā brīdī varētu šķist garlaicīga toņu izvēle, bet tie vienmēr bija, ir un būs aktuāli. Kādi citi toņi sastopami ārkārtīgi reti, jo tie pakļauti īslaicīgām modes tendencēm, un pēc dažiem gadiem jau var šķist neglīti un apnicīgi. Kā piemēru var minēt 2000šo gadu flīžu tendences LV- sienu flīzes ar zaļganu, zilganu, brūnganu vai pelēcīgu rakstu, izmērā 20x30cm, un vēl orientētas vertikāli, reizēm vēl divos dažādos toņos uz sienas un sadalošo joslu starp tām ar šuvotāju visās varavīksnes krāsās- tās jau sen kā izskatās ārkārtīgi vecmodīgas un neglītas. Vēlāk modē nāca vertikālas atšķirīgas krāsas flīžu joslas uz sienām, akcenta sienas utt. Pēc tādām dizaina tendencēm uzreiz var noteikt vannasistabas remonta vai izbūves gadu. Par cik vannasistabas izbūve ir samērā dārga un to neremontē ik pēc 5-10 gadiem, tad skandināvi izvēlas ilglaicīgi aktuālus toņus un nemainīgas vērtības.

Flīzēšana.

Vēl tikai pirms 15-20 gadiem Skandināvijā bija plaši izplatīta interesanta flīzēšanas metode, kur atstarpes starp flīzēm tika veidotas ar dažādu diametru šņorēm- virs noflīzētas flīžu rindas nostiepj izvēlētā diametra šņori un uz tās balsta nākošo rindu, vertikālās šuves veido vizuāli “uz aci”. Jaunā paaudze nu jau ir pazīstama arī ar tradicionālajiem krustiņiem, un šņores izmanto tikai vecmeistari. Skandināvi nesarežģī dzīvi ar flīžu griešanu 45 grādos ārējiem stūriem, tas šķiet lieki,irracionāli, kā arī nevajadzīgi palielinātu izmaksas, un ne visas flīzes materiāla un ģeometrijas dēļ ir tam piemērotas, it īpaši baltās. Tā vietā tiek izmantotas baltas, pelēkas vai hromētas metāla vai PVC  ārējo stūru līstes (šobrīd modē arī melnas). Vairākumā gadījumu ūdens noteces trapu ierīko dušas vidusdaļā, grīdas izliekuma dēļ dušas zonu flīzē ar mozaīkas flīzēm 5x5cm tādā pat krāsā un biezumā kā pārējās grīdas flīzes (no tās pašas kolekcijas). Trapa metāla uzlikas ir izmērā 20x20 vai 19,8x19,8 cm un ideāli iederas starp mozaīkas flīzēm. Mozaīku dušas zonā var neizmantot, ja visu grīdu flīzē ar mazāka izmēra flīzēm 20x20 vai 15x15 cm, tikai tad grīdas kritums ap trapu jāveido mazliet lēzenāks.  Lielo flīžu griešana pa diagonāli trapa zonai nav raksturīga, tas grīdas kritumu padara uzkrītošāku, kā arī nav saderīgi ar tradicionālajām (pārsvarā pusapaļajām) dušas durvīm, jo lai tās pilnvērtīgi funkcionētu, grīdas līmenim zem dušas durvīm aizvērtā stāvoklī jābūt vienādam. Atgādināšu, ka dušas zonai nav nekādas vannas, borti vai citas ūdens barjeras, tāpēc arī duša durvis nav pavisam parastas- primitīvs zobratiņš zem dušas durvju eņģes nodrošina to, ka verot durvis uz vienu vai otru pusi no aizvērtās pozīcijas, tās paceļas uz augšu, bet aizvērtā stāvoklī tās nolaižas, un zem tām esošā blīvgumija piespiežas grīdai ierobežojot ūdens nokļūšanai ārpus dušas zonas. Sienas vai stūra trapi sastopami samērā reti un nav rekomendēti, jo tiem nav iespējams nodrošināt manžetes uzstādīšanu, un hidroizolācijas membrāna pie tiem vienkārši tiek pielīmēta, veidojot daudz vājāku un nedrošāku aizsardzību nekā trapos ar blīvēšanas gredzeniem, bet arī tos iespējams ierīkot tradicionālā skandināvu vannasistabā, tad grīdu var flīzēt arī ar lielā formāta flīzēm neizmantojot mozaīku, bet tad grīdas kritums jāveido pavisam savādāk- plaknē un daudz lēzenāk, lai blīvgumija zem dušas durvīm pilnvērtīgi funkcionētu, bet šajā variantā samazinās ūdens noteces ātrums. Katrā ziņā jāsaskaņo grīdas kritumi ar flīžu izmēriem, kā arī ar dušas izmēru un durvju formu- taisnās vai pusapaļās. Lai izveidotu pareizus un precīzus grīdas kritumus, jābūt zināmai pieredzei, iesācējam tas var būt sarežģīti, bet par to būs atsevišķa tēma. Un vēl- lai mazinātu temperatūras šoka ietekmi, lieto tikai elastīgo flīžu līmi ( aukstas flīzes + karsts ūdens un otrādi). Flīžu šuvotājs pārsvarā sienām gaiši pelēks, grīdai tumši pelēks, tie ir ne tikai vizuāli piemērotākie, bet arī praktiski- pilnīgi balts šuvotājs ilgi nebūs balts, bet pilnīgi melns uz grīdas ilgi nebūs melns. Visos stūros tādas pašas krāsas silikons.

Flīžu izkārtojums.

Internetā sastopamas daudz dažādas bildes un video, kur flīzētāji lepni demonstrē izgrieztas dažādas formas un konfigurācijas šauras flīžu strēmeles, domāju, ka ar to nav jālepojas, bet drīzāk jākaunas- ja nākas griezt tādus “kliņģerus”, tātad kaut kas nav kārtībā ar flīžu izkārtojumu un plānošanu.  Mācītiem flīzētājiem it kā visam vajadzētu būt skaidram, bet dažreiz tieši “profesionāļi” pašpārliecinātības dēļ pieļauj vislielākās kļūdas. Necentīšos kādu pārliecināt par plānošanas svarīgumu, bet iesācējiem varētu būt šis tas noderīgs. Galvenais- vispirms domāt, tad darīt, nevar sākt no viena stūra nezinot kas sanāks otrā. Teorētiski flīzei nekad nevajadzētu būt mazākai par pusi, bet mēdz būt izņēmumi. Uz veselas sienas atrodam horizontālo un vertikālo viduslīniju, un šeit var būt tikai divi varianti- vai nu uz līnijas būs flīžu šuve, vai arī flīzes vidus, pārbaudām abus variantus un izvēlamies piemērotāko, bet tās vēl jāsaskaņo visām pārējām līnijām. Vispirms atrodam horizontālās līnijas. Par cik grīda ir ar kritumu, katra apakšējā sienas flīze būs atšķirīgā augstumā. Nav vēlams sākt ar veselu flīzi zemākajā punktā, tad visas pārējās apakšējā līnijā nāksies slīpēt ar leņķa slīpmašīnu (laiks un izmaksas), jo nebūs iespējams lietot flīžu griezēju. Apzinām visas horizontālās līnijas: grīdas, griestu, WC kastes augša, durvju ailes augša, loga ailes augša un apakša, nišas u.c., pārbaudām kur sanāk tuvākā flīžu šuve katrai līnijai, visdrīzāk visur noteikti nebūs vairāk par pus flīzi, bet nav pieļaujams, ka sanāk pavisam šaura strēmele. Tad izvēlamies variantu lai šaurākie gabali būtu pēc iespējas mazāk- labāk lai mazāk par pus flīzi ir loga vai durvju ailē, nekā pa visu augšējo un apakšējo perimetru. Tālāk pārbaudām visas vertikālās līnijas. Uz sienām bez durvīm, logiem, kastēm un nišām viss vienkārši, bet uz citām sienām var nākties meklēt kompromisus- pie durvju vai loga ailes sanāk šaurs gabals, iebūvētā WC kastei flīžu šuve sanāk nesimetriski u.c., jāizvērtē kurš variants ir vizuāli labāks. Vēl jāpārbauda arī visu flīzēs taisāmo caurumu atrašanās vietas, iespējams, ka kāds caurums atrodas tik tuvu flīzes stūrim, ka to izgriezt nav iespējams, tad jāveic korekcijas. Grīdas flīzes pārbaudām tāpat. Labāku rezultātu var iegūt, ja par flīžu plānojumu sāk domāt jau vannasistabas sākuma stadijā- WC kasti iecentrēt, taisīt tādā augstumā, lai beigtos ar veselu flīzi, arī uz sāniem parasti iespējams piekoriģēt dažus cm, pabīdīt kādu plauktu vai sienas nišu, cauruļu izvadus un elektroinstalācijas kārbas arī vienmēr var nedaudz pabīdīt.

Nobeiguma montāžas darbi.

Koka karkasa mājas variantā pirms sienu montāžas laicīgi jāparedz kur tiks stiprinātas smagas lietas pie sienas, it īpaši iebūvējamais wc, pārējām lietām pietiks arī ar osb zem reģipša. Izlietnes skapītis vienmēr ir bez kājām un stiprinās tikai pie sienas, tāpat arī vannasistabas skapis, ja tāds paredzēts. Vēl pie sienas stiprinās dušas vai vannas krāna turētājs, dušas durvis, dvieļu pakaramie, dvieļu žāvētājs, ja paredzēts, ūdens cauruļu stiprinājumi ārējo cauruļu gadījumā utt.. Katrs caurums sienā nozīmē arī caurumu hidroizolācijā, tāpēc tam jāpieiet ļoti nopietni, esmu redzējis, cik nopietnus bojājumus var radīt ūdens nepareizas montāžas rezultātā, it īpaši dušas iekšpusē. Hermetizēšanai tiek izmantots silikons un loģiska darbību secība: ja nav jāizmanto dībelis, tad- urbis + silikons + skrūve, dībeļa vajadzības gadījumā- urbis + silikons + dībelis + silikons + skrūve.

Daudzas no šeit minētajām lietām netiek praktizētas citur pasaulē, atliek tikai izlemt- kurš progresē, kurš stagnē, kuram trūkst informācijas, vai kurš vēl nav izaudzis.

Budžeta variantā flīžu vietā var izmantot vannasistabām paredzētu linolejveidīgu segumu. Tas var būt tikai uz grīdas, tikai uz sienām, vai gan uz grīdas un sienām. Zem tā nav nepieciešama arī hidroizolācija.

Spoguļa ieflīzēšana sienā vizuāli paplašina telpu.

Pirms un pēc.

Šobrīd modē melnais.

Sienas traps, bet bez grīdas virsmas lauzuma- aizverot dušas durvis līdz sienai grīda ir gluda, jo grīdas kritums veidots pa telpas daiognāli.

Trapā tiek ielocīta gan manžete, gan hidroizolācijas audums, fiksējas ar sprostgredzenu.

WC instalācija, kura paredzēta likt aiz hidroizolācijas slāņa, tāpēc aprīkota ar ūdensdrošu membrānu un manžetēm pret ūdens noplūdēm.

Ūdens caurules savienojums pieļaujams tikai skalojamās kastes iekšpusē.

Wedi plākšņu izmantošana ūdens nedrošajās zonās.

Cik daudz laiku aizņem šādas dušas zonas krituma flīzēšana? 15-20 minūtes. Bet cik daudz laiku prasa un cik izmaksā citi varianti?

Pēc dušas lietošanas slapja grīda palikusi tikai dušas zonā, ārpus tās-ne piliena. Aizverot dušas durvis līdz sienai iegūstam plašāku telpu. Un nekādu flīzētu bortu uz grīdas, pret kuriem dauzīt kājas, un kuri tikai palielina izmaksas. Viss vienkārši un ģeniāli.

Secinājumi par jauno māju. Pagalms, terase un saimniecības ēka.

 

Esam uzcēluši māju un pierādījuši, ka izmantojot efektīgākus risinājumus un tehnoloģijas reālās būvniecības izmaksas var arī būt gandrīz 2-3 reizes zemākas par tirgus cenām un banku rēķinātajām izmaksām par kvadrātmetru. Protams, ka bankas tam neticēs, jo vadās pēc statistikas, un ir finanšu, bet ne būvniecības eksperti, bet atšķirību starp pašizmaksu un tirgus cenu viņiem taču vajadzētu saprast. Realitātē par kredītu, kuru varat atļauties, ir iespējams uzcelt māju (pie nosacījuma, ka pamatīgi nepārmaksājat), bet bankas aprēķinātajām milzu izmaksām tās kredītu var arī nepiešķirt. Situācija bezcerīga, tādas nu ir brīvā tirgus ēnas puses- preces cena ir tāda, cik par to kāds ir gatavs maksāt.

Mājas apkārtnes labiekārtošana jau ir pavisam cits stāsts, tā var būt pavisam vienkārša un lēta, bet arī gaumīga, kā arī darbietilpīga, sarežģīta un dārga, šeit variantu ļoti daudz, viss atkarīgs no fantāzijas. Mūsu uzceltajai mājai būs otrs variants, tāpēc atgriežamies tur vasarā pēc gada, un pēc tam vēl agrā pavasarī, lai turpinātu darbus. Aiz mājas taisīsim 60 kvadrātmetrus lielu stiklotu nojumi ar caurspīdīgu polikarbonāta jumtu un pilnībā renovēsim saimniecības ēku. Gar ielas pusi mājai ir pabeigts žogs un nobruģēta visa apkārtne. Bruģis likts uz blietēta grants un cementa maisījuma, darbs paveikts tiešām labi.

100 gadus vecās nelielās betona saimniecības ēkas būvniekam nav bijis nekāds acumērs, kur nu vēl kāds mērinstruments- līmeņi un ģeometrija peld nevis centimetros, bet decimetros. Nojaucam jumtu, tad uztaisu jumta spāru vainagu pēc maksimālajiem gabarītu izmēriem un ģeometrijas, pie tā līmenī stiprinām fasādes karkasa konstrukciju, augšā liekam paštaisītas jumta kopnes, virsū jumta spundētie dēļi, jumta pape un latas. Dakstiņš pasūtīts tāds pat kā mājai, ilgi jāgaida, tāpēc to liksim vēlāk pavasarī. 

Terasei uztaisām karkasu, uzliekam jumtu un pasūtam visus logus un durvis. Atgriežamies pavasarī lai pabeigtu visus darbus. Taisām terases logu un durvju apdari un fasādes, uzliekam dakstiņus saimniecības ēkai, kā arī taisām un iekārtojam tās iekšpusi.

Trūkstošos kokmateriālus nākas meklēt vietējā tirgū, un tas nav vienkārši. Tuvākā vieta atrodas 100 km attālumā dziļos laukos nekurienes vidū, kur fermerim sētā stāv no Zviedrijas importētas C24 kokmateriālu pakas. Ar laiku koki jau ir sametušies un līki, neko šķirot neļauj, jāņem visi pēc kārtas. Cena milzīga, kvalitāte briesmīga.

Darbu laikā dzīvojam mūsu uzceltajā mājā un varu novērt tās plusus un mīnusus. Vasaras 30 grādu karstumā mājas grīdās tiek laisti 20 grādi, un iekštelpās ir patīkams vēsums, tas noteikti ir liels siltumsūkņa pluss. Kā lielākais mājas trūkums ir ventilācijas sistēmas neesamība. Kā jau minēju, ventilācija logos nedod pilnīgi nekādu efektu. Mājā rīta pusē ir paaugstināts mitrums, kā jau jebkurā mājā, kurā nakšņo 5 cilvēki, un kurā nav ventilācijas sistēma, vismaz tā rāda mitruma mērītājs. Katru rītu ir interesanti noskatīties kā saimnieks ar to cīnās- 6 no rīta līdz galam tiek atvērti visi logi un durvis, kad telpas izvēdinātas, tad tiek ņemta mušu sitamā pletne un dauzītas visas ielidojušās mušas pa visu māju, tad tās tiek salasītas, tālāk tiek ņemta lupatiņa, tīrāmais līdzeklis un tīrītas visas pa sienām izsmērētās mušu paliekas, un tā katru rītu kādu pusstundu. Tas ir vasaras variants, savukārt gada aukstajos mēnešos telpas tik izšķērdīgi vēdināt nevar, tāpēc sirdsmieram tiek vienkārši novākts mitruma mērītājs. Lai varētu normāli naktī gulēt, vēlu vakarā ir kārtīgi jāizvēdina guļamistaba atverot logu, bet pēc tam tur ir ļoti auksti. Kopumā tāda mocīšanās sanāk visu laiku. Izskaidroju saimniekam rekuperatora uzbūvi un darbības principus, un to, cik viegli to ir ierīkot šādā mājā, jo visi bērniņi ir brīvi pieejami, bet pagaidām to ierīkošanai viņš nepiekrīt, jo māja netiek patstāvīgi apdzīvota, bet tas taču netraucē to atslēgt, kad neviens nav mājās. Vēl kā arguments tiek minēts, ka siltuma zudumi no telpu vēdināšanas maksā mazāk par rekuperatora izmaksām, tas ir strīdīgs jautājums, viss atkarīgs cik gadu griezumā to rēķina, bet neapstrīdams ir fakts, ka sajūtas, kuras rada svaigs gaiss pret smacīgu, nenopirkt ne par kādu naudu.

Labi siltinātai un ekonomiskai mājai tikpat svarīga, kā tvaika izolācija, ir arī telpu ventilācija, bez tām nebūs ne ekonomija, ne mikroklimats. Šim uzdevumam ideāli atbilst gaisa rekuperators ar siltuma atguvi, to labi saprot arī to ražotāji vai tirgotāji, un tieši tas arī izskaidro to salīdzinoši augsto cenu, jo ir acīmredzams, ka tajā nekas tik dārgs nav, atkal jau brīvā tirgus ēnas puses. Daudzi arī to ir sapratuši, kā arī to, ka pašam tādu izgatavot nav nemaz tik sarežģīti, galvenais ir pagatavot šķērsplūsmas siltummaini no pieejamiem materiāliem, tur ir dažādi varianti, un jebkurš rezultāts būs daudz labāks nekā nekas.

Kā jau paredzēju, šo vietējā ražojuma durvju izvēle bijusi liela kļūda. Vārgās slēptā tipa eņģes un apšaubāmā MDF kārba netur durvju svaru, tās sēžas un tūlīt jau sāks ķerties augšējā stūrī, augšā spīd cauri gaisma. 

Kā jau minēju, šis poļu dakstiņu modelis galīgi nedraudzējas ar šo jumta konstrukcijas tipu, jo tam vispār nav nekādas regulācijas iespējas uz sāniem. Šāda paša tipa vācu ražojumam ir vismaz 1-2 mm, bet šim 0. Liekot dakstiņus saimniecības ēkai saprotu, cik ļoti man paveicies ar lielās mājas jumtu, kur viss sakrita uz milimetriem, jo šim šķūnim vienā galā pie kores jumta mala aizpeldējusi par 5-6 mm, un visā jumta garumā nav iespējams izretināt šos dakstiņus, lai iegūtu šos vajadzīgos milimetrus, nākas nobeiguma dakstiņiem pieslīpēt iekšējos stūrus.

Runājot par projektu jāpiebilst, ka tas ir ērts un funkcionāls. Mājas konstrukcija arī ir vienkārša un viegli uzbūvējama, vēl vienkāršāku to padarītu tikai jumta izbūves noņemšana virs ieejas durvīm, kura nedaudz sadārdzina būvniecības procesu, tā ir tīri dekoratīva bez praktiska pielietojuma, tikai kā jumts virs ieejas durvīm, taču padara māju krietni simpātiskāku.

Mājā ir divas vienāda izmēra vannasistabas. Vienā ir wc, izlietne, vanna, skapis,  siltumsūknis, veļasmašīna, veļas žāvētājs, lielais ūdens filtrs, un visam pietiek vietas, savukārt otrajā ir tikai wc, izlietne, skapis un duša, tā liekas nejēdzīgi liela, tukša un neizmantota telpa, kura varēja būt arī mazāka, ja vien to neiekārto kaut kā savādāk.

Vēl pēdējās nianses pagalmā- saliekam pagalma apgaismojama lampas ar kustības sensoriem, un ēku fasādes apgaismojumus. Nu gan viss ir pilnībā gatavs. 

Rezultāts fotogalerijā...