Ar ko tad skandināvu vannasistaba ir tik īpaša? Tā izceļas
ne tikai ar atturīgo stilu un dizainu, neseko īslaicīgām modes tendencēm, kuras
pēc dažiem gadiem jau šķitīs bezgaumīgas vai apnicīgas, bet galvenā atšķirība
ir to izbūves tehnoloģijā, ilgmūžībā un drošībā. Pieņemsim, ka jūs sākat laist
vannā ūdeni, bet aizmirstat par to, un pēkšņi aizbraucat uz Tobago pie
vecmāmiņas, vai arī aizbraucat uz nedēļu pie tēvoča uz Varakļāniem, bet
ieslēgtā veļas mašīna sajūk prātā un sarīko akvaparku, vai daži ūdens cauruļu
savienojumi vai krāni izdomā, ka ūdens spiediens tām nepatīk, utt., utt., tad
vienīgās sekas, ar kurām jums jārēķinās, būs lielais ūdens patēriņš. Kādas
ūdens noplūdes vienmēr varētu būt iespējamas tur, kur ir daudz ūdens caurules,
savienojumi un patērētāji, kā arī stipri paaugstināts mitrums no ūdens
tvaikiem, it īpaši, ja patīk iet karstā dušā vai vārīties verdošā vannā, tāpēc
tas viss tiek ņemts vērā. Tāpat arī nav iedomājama situācija, ka daudzstāvu ēkā
viens kaimiņš var nopludināt otru, jo skandināvu vannasistaba ir uzbūvēta tik droša,
lai ne ūdens, ne tvaiks nekaitētu ne tai, ne pārējai mājai vai dzīvoklim, ne
saimniekam, kur nu vēl kaimiņiem. Vannasistabas izbūves noteikumus regulē
būvniecības likums, un nekāda brīvdomāšana tur nav pieļaujama. Noteikumos
norādītas kopējās vadlīnijas, kuras pakļaujas nelielai interpretācijai, gan arī
ļoti konkrētas un noteiktas lietas. Skandināvi jau sen sapratuši, ka ūdens
mājai var nodarīt tādus pašus bojājumus kā uguns, turklāt bojājumi var būt
slēpti un atklāties daudz vēlāk. Ja mājā notikusi kāda ūdens noplūde, tā
strauji var zaudēt vērtību. Tas saistīts ar apdrošināšanu, jo neviens vairs
negribēs apdrošināt māju pēc kādiem ūdens bojājumiem, jo tie var būt slēpti, un
ar laiku atklāties, ka ir daudz plašāki nekā sākumā var šķist. Ja nav apdrošināšanas,
tad to vairs nevar pārdot vai nopirkt ar bankas starpniecību, tāpēc arī viss
tik nopietni, jo apdrošināšana pieprasīs inspektora slēdzienu, kurš arī
pārbaudīs vannasistabas izbūves noteikumu ievērošanu pirms līguma slēgšanas.
Latvijā nekas no tā nedarbojas, izmantotās tehnoloģijas ir arhaiskas un
stagnējošas, bet uzbūvēt drošu un ilgmūžīgu vannasistabu būtu katra paša
interesēs. Jāpiebilst gan, ka mājas būvniecībā tas ir pats dārgākais un
komplicētākais process, it īpaši tad, ja tajā iesaistīti vairāki ļoti šaura
profila speciālisti (namdaris, betonētājs, santehniķis, elektriķis,
hidroizolācijas speciālists, flīzētājs utt.), bet par visu pēc kārtas.
Vannasistabas grīda.
Neatkarīgi no tā, vai ir duša, vanna vai gan-gan, grīdā
vienmēr ir ūdens noteces traps, un grīda vienmēr veidota ar kritumu uz trapa
pusi. Pieļaujami tikai tādi trapu veidi, kuri paredzēti ūdensdroši savienot ar
hidroizolāciju, diemžēl parastos LV veikalos tādus nenopirkt, izplatītākie
brendi Purus un Jafo. Gadījumā, ja ir gan duša, gan vanna, tiek ierīkoti divi
trapi un grīdas krituma virziens uz abiem no tiem. Kritums ap trapu parasti ir
1-2 cm uz metru, pārējai grīdai 0,5-1 cm uz metru, bet tas atkarīgs no katras
konkrētās situācijas. Skandināvu vannasistabās tradicionāli netiek ierīkotas
stacionāras dušas kabīnes ar dušas paliktņiem, sliekšņiem, kabīnēm vai tamlīdzīgām
nepievilcīgām lietām, tas pamatīgi ietaupa vietu padarot telpu plašāku, bet
vannu nav nepieciešams ieflīzēt un nohermetizēt no visām pusēm, aprīkot tās ar
stikla paneļiem utt., vanna pilnīgi droši var būt arī brīvstāvoša, jo viss uz
grīdas nokļuvušais ūdens aiztecēs uz trapu, kā arī grīdu vienmēr var noskalot
ar dušas klausules palīdzību, kas viegli palīdz uzturēt tīrību telpā. Lai
laistīšanās ar ūdeni paliktu bez sekām, telpas durvīm jābūt aprīkotām ar
slieksni 15 mm augstumā, kā arī nepieciešama laba un uzticama hidroizolācija un
ventilācija.
Hidroizolācija.
Kā jau teikts vecajā būvnieku jokā- hidroizolācijai jābūt
tādai, lai ūdens noplūdes gadījumā nopludinātu nevis apakšējo kaimiņu, bet
augšējo. Skandināvijā drīkst izmantota tikai plēves membrānas hidroizolācijas
sistēmu, tā ir hidroizolācijas folija (plēve) 0,5mm biezumā, kura sastāv no ar
polipropelēna šķiedru pārklāta politilēna, kuru līmē ar speciālu hidroizolācijas
pastu- lietošanai gatavu akrila līmi, vai arī samaisot akrila saistvielu ar
cementu atkarībā no ražotāja. Pēc minimālām prasībām vannasistabā ar to ir
jāizlīmē visa grīda un sienas 1 metru uz katru pusi no ūdens patērētājiem, kuru
sauc par 1. mitrumizturības zonu, atlikusī sienas daļa ir 2. zona, kuru var
pārklāt tikai ar hidroizolāciju bez folijas, bet par cik 2. zona parasti ir
pavisam neliela, tad praksē folija tiek līmēta uz visām sienām. Stūros tiek
līmētas hidroizolācijas lentas, lietoti gatavie iekšējie un ārējie stūri,
manžetes trapiem un visu cauruļu izvadiem. Izplatītākie brendi ir Lip, Schonox,
Mira, Kiilto. Kaut arī Kiilto testos uzrāda nedaudz labākas īpašības,
neieteiktu to sarežģītās ierīkošanas dēļ, kur pat paši Kiilto profesionāļi kļūdās.
Vēl kāda priekšrocība tam, ka hidroizolācija folija ir uz visām sienām, ne
tikai 1. zonā- ja kaut kāda iemesla dēļ rodas vajadzība nomainīt kādu flīzi,
tad to iespējams izdarīt nesabojājot hidroizolāciju. Vēl viens papildus
blakusefekts ir tas, ka follija darbojas kā flīžu apakšklājs, un mūra ēkās
sienas mikroplaisas netiek pārnestas uz flīzēm. Visus hidroizolācijas folijas
savienojumus, lentas, stūrus, manžetes, kā arī visu grīdu papildus pārklāj ar
hidroizolācijas pastu vai līmi.
Griesti.
Vairumā gadījumu griesti tiek veidoti no reģipša, špahtelēti
ar mitrumizturīgo špahteli, gruntēti ar mitrumisturīgo grunti, un krāsoti ar
mitrumizturīgo krāsu. Daudzstāvu mājām netiek izmantoti starpstāvu pārseguma
paneļi, bet lieti monolīti, iepriekš tajos ievietojot kanalizācijas izvadus un
trapus. Ļoti vecās daudzstāvu mājās grīdas trapa izvadi ir izveidoti un savienoti
ar stāvvadu gar apakšējā stāva griestiem, tāpēc tur arī dažreiz ir piekārtie
griesti servisa iespējām.
Elektroistalācija.
Elektroinstalācija ierīkota pēc skandināvu standarta,
obligāti caur noplūdes automātu. Tradicionāli ir divi apgaismojuma avoti-
griestu apgaismojums (iebūvētās led lampas vai gaismeklis) un led apgaismojums
virs spoguļa vai integrēts spogulī. Tiem savlaicīgi tiek savilkti vadi no
kopēja slēdža pie durvīm. Spoguļa skapī var būt arī elektrības rozete. Ja
sākotnēji tāda nav ierīkota, vajadzības pēc to var ierīkot arī vēlāk, par cik
skandināvu multifunkcionālās elektroinstalācijas princips to ļauj darīt jebkurā
laikā. Tas pats attiecas uz elektrību veļas mašīnai- ja kādreiz vēlāk rodas
vajadzība arī pēc veļas žāvētāja, elektroinstalācijas princips ļauj pievilkt
papildus elektrolīniju jebkurā laikā, nevis kā ierasti LV un citur pasaulē, kur
elektriķi neatgriezeniski apglabā elektrības vadus sienās bez nekādām servisa
iespējām nākotnē. Nereti elektrības rozete paredzēta arī izlietnes skapja
atvilktnē, tad arī tur laicīgi jāpievelk elektrība vai vismaz gofra ar
perspektīvu nākotnei, kā arī elektrība ventilācijai. Visas rozetes tikai IP65
tipa, sienās esošās rozetes un slēdži tiek montēti teleskopiskajās
elektroinstalāciju kārbās un pieregulētas flīžu virsmas līmenim, virs kārbām
tiek likti arī speciāli mīkstas gumijas ielikņi- blīvējumi ūdensdrošībai. Ja
telpā ir elektriskā siltā grīda, tad protams tikai zem hidroizolācijas, turpat
arī temperatūras sensors, vadības bloks 150cm augstumā no grīdas. Elektriskais
dvieļu žāvētājs vienmēr būs ar slēptu vadu pieslēgumu, nevis vienkārši rozete
ar karājošos vadu.
Ventilācija.
Ventilācija vannasistabā ir obligāta, ar dabisko vēdināšanu
vien noteikti nebūs pietiekami. Ja nav centralizētā nosūces ventilācija vai
rekuperācijas sistēma, tad nepieciešams elektriskais ventilators ar atsevišķu
izvadu, vēlams ar iebūvētu mitruma sensoru, vajadzības gadījumā var strādāt arī
ar impulsa taimeri no gaismas slēdža, arī impulsa vadu vajadzības gadījumā
elektroinstalācija ļauj pievilkt jebkurā laikā.
Ūdens inženiertīkli.
Tradicionāli Skandināvijā būvniecībā tiek lietotas kapara
caurules, nu jau arī PEX, kuras tiek liktas ūdensnecaurlaidīgā gofrētā apvalkā.
Visi cauruļu savienojumi un izvadi tiek veidoti ūdensdrošajā zonā bez nekādiem
savienojumiem un atzarojumiem sienās, grīdā vai griestos. Kā jau visiem zināms,
jebkuru cauruļu vājākā vieta ir tieši savienojumi, tāpēc tiem jābūt redzamiem,
pieejamiem un ūdensdrošā zonā, lai to bojājumu gadījumā ūdens nenodarītu
nekādus bojājumus. Vēl jāpiemin, ka lodētie kapara savienojumi netiek izmantoti
jau vismaz 40-50 gadus, jo kā izpētījuši skandināvi, tie ir paši neuzticamākie
ar visīsāko kalpošanas laiku. Vannasistabās ūdens caurules var būt slēptās
(iebūvētas sienās), vai arī ārējās, un tas nav defekts, bet tradicionālo
skandināvu vannas istabu efekts, padarot to autentiskāku un interesantāku.
Iebūvēto cauruļu variantā tiek veidots kolektors ar ventili , no kura caurules
tiek vilktas vienā gabalā atsevišķi uz katru patērētāju bez savienojumiem un
trejgabaliem sienās, grīdā vai griestos. Kolektoru var slēpt hidroizolētā
sienas nišā ar revīzijas lūku, bet daudz ērtāk un praktiskāk to ir veidot
izlietnes skapītī vai zem tā, visi cauruļu izvadi tiek hermetizēti ar
hidroizolācijas manžetēm pie hidroizolācijas slāņa. Cauruļu savienojumus šeit
labāk likt skrūvējamos nevis presējamos, novērtēsiet to taisot remontu vai
pārbūvi kādreiz. Ārējo cauruļu variantā parasti pietiek ar vienu ienākošo ūdens
cauruļu pāra izvadu vannasistabā ar ventili, tālāk tiek vilktas hromētās kapara
caurules pēc vajadzības izmantojot hromētus skrūvējamos līkumus, trejgabalus un
pārejas, jo tie visi atrodas ūdensdrošajā zonā. Ieteicams caurules izvietot uz
sienas tuvu griestiem nevis grīdai, un jāvelk uz leju līdz katram patērētājam.
Ja ir veļas mašīna, tad pie tās jābūt atsevišķam ūdens krānam. Bērnu, kā arī
pieaugušo drošībai, vannas un dušas mikserim jābūt ar termostatu, parastie
ūdens mikseri nemaz nav nopērkami. Tie tiek stiprināti pie speciālas plāksnes,
kura kalpo arī kā pāreja starp mikseri un ūdens cauruli, slēpto cauruļu
variantā nodrošinot arī drošu savienojumu virs hidroizolācijas. Ūdens mikseris
ar termostatu ir ne vien drošībai, bet arī ērtumam, lai nebūtu jārausta ūdens
krāns meklējot vajadzīgo temperatūru. Tas standartā ieregulēts uz 38 grādiem,
var viegli pagriezt arī aukstāku, bet lai pagrieztu karstāku, papildus
jānospiež vēl poga. Ja kaut kādu neparedzētu iemeslu dēļ kādreiz nākas vilkt
ārējo kanalizācijas cauruli uz veļas mašīnu vai citur, tad tās iespējams
noformēt pavisam civilizēti, jo tās nepavisam neizskatās tik briesmīgas kā LV veikalos nopērkamās ar briesmīgām mufēm un
līkumiem.
Iebūvējamais WC.
Poda rāmim obligāti jāatrodas ūdensdrošajā zonā. Ērtāk to ir
likt uz gatavas noflīzētas grīdas, lai kastes iekšpusē grīdas līmenis nebūtu
zemāks par pārējās telpas grīdas līmeni. Parasti instalācijas rāmis tiek
skrūvēts pie sienas augšpusē un apakšpusē, bet pie grīdas tikai līmēts, lai
saglabātu grīdas hidroizolāciju maksimāli drošu un ilgmūžīgu. Pati kaste
jātaisa no ūdensdroša materiāla, izvēle nav plaša, tāpēc es to vienmēr taisu no
wedi 2cm celtniecības plāksnēm (armēts ekstrudētais putoplasts) līmējot to ar
attiecīgo līmi pirms vai pēc sienu flīzēšanas, ātri un ērti. Neuzkrītošākajā
vietā zem poda grīdas līmenī jāatstāj neliels caurums, lai kādas ūdens noplūdes
gadījumā kastes iekšpusē ūdens tecētu laukā un būtu pamanāms. Vēl papildus
drošībai ūdens caurules pieslēgums tiek veidots skalojamās kastes iekšpusē un
ir vienmēr pieejams. Gadījumos, kad WC rāmis kādu iemeslu dēļ nav iespējams
ierīkot ūdensdrošajā zonā, var uzstādīt speciālu poda rāmi, kurš aprīkots ar
hermētisku skalojamās kastes maisu un ar manžetēm aprīkotiem izvadiem, kuri
jāsavieno ar telpas hidroizolāciju.
Flīzes.
Tradicionāli sienām tiek izmantotas baltas flīzes, grīdai
pelēkie toņi, retāk brūnie vai melnas. Pirmajā brīdī varētu šķist garlaicīga
toņu izvēle, bet tie vienmēr bija, ir un būs aktuāli. Kādi citi toņi sastopami
ārkārtīgi reti, jo tie pakļauti īslaicīgām modes tendencēm, un pēc dažiem
gadiem jau var šķist neglīti un apnicīgi. Kā piemēru var minēt 2000šo gadu
flīžu tendences LV- sienu flīzes ar zaļganu, zilganu, brūnganu vai pelēcīgu
rakstu, izmērā 20x30cm, un vēl orientētas vertikāli, reizēm vēl divos dažādos
toņos uz sienas un sadalošo joslu starp tām ar šuvotāju visās varavīksnes
krāsās- tās jau sen kā izskatās ārkārtīgi vecmodīgas un neglītas. Vēlāk modē
nāca vertikālas atšķirīgas krāsas flīžu joslas uz sienām, akcenta sienas utt.
Pēc tādām dizaina tendencēm uzreiz var noteikt vannasistabas remonta vai
izbūves gadu. Par cik vannasistabas izbūve ir samērā dārga un to neremontē ik
pēc 5-10 gadiem, tad skandināvi izvēlas ilglaicīgi aktuālus toņus un nemainīgas
vērtības.
Flīzēšana.
Vēl tikai pirms 15-20 gadiem Skandināvijā bija plaši
izplatīta interesanta flīzēšanas metode, kur atstarpes starp flīzēm tika
veidotas ar dažādu diametru šņorēm- virs noflīzētas flīžu rindas nostiepj
izvēlētā diametra šņori un uz tās balsta nākošo rindu, vertikālās šuves veido
vizuāli “uz aci”. Jaunā paaudze nu jau ir pazīstama arī ar tradicionālajiem
krustiņiem, un šņores izmanto tikai vecmeistari. Skandināvi nesarežģī dzīvi ar
flīžu griešanu 45 grādos ārējiem stūriem, tas šķiet lieki,irracionāli, kā arī
nevajadzīgi palielinātu izmaksas, un ne visas flīzes materiāla un ģeometrijas
dēļ ir tam piemērotas, it īpaši baltās. Tā vietā tiek izmantotas baltas,
pelēkas vai hromētas metāla vai PVC
ārējo stūru līstes (šobrīd modē arī melnas). Vairākumā gadījumu ūdens
noteces trapu ierīko dušas vidusdaļā, grīdas izliekuma dēļ dušas zonu flīzē ar
mozaīkas flīzēm 5x5cm tādā pat krāsā un biezumā kā pārējās grīdas flīzes (no
tās pašas kolekcijas). Trapa metāla uzlikas ir izmērā 20x20 vai 19,8x19,8 cm un
ideāli iederas starp mozaīkas flīzēm. Mozaīku dušas zonā var neizmantot, ja
visu grīdu flīzē ar mazāka izmēra flīzēm 20x20 vai 15x15 cm, tikai tad grīdas
kritums ap trapu jāveido mazliet lēzenāks. Lielo flīžu griešana pa diagonāli trapa zonai
nav raksturīga, tas grīdas kritumu padara uzkrītošāku, kā arī nav saderīgi ar
tradicionālajām (pārsvarā pusapaļajām) dušas durvīm, jo lai tās pilnvērtīgi
funkcionētu, grīdas līmenim zem dušas durvīm aizvērtā stāvoklī jābūt vienādam.
Atgādināšu, ka dušas zonai nav nekādas vannas, borti vai citas ūdens barjeras,
tāpēc arī duša durvis nav pavisam parastas- primitīvs zobratiņš zem dušas
durvju eņģes nodrošina to, ka verot durvis uz vienu vai otru pusi no aizvērtās
pozīcijas, tās paceļas uz augšu, bet aizvērtā stāvoklī tās nolaižas, un zem tām
esošā blīvgumija piespiežas grīdai ierobežojot ūdens nokļūšanai ārpus dušas
zonas. Sienas vai stūra trapi sastopami samērā reti un nav rekomendēti, jo tiem
nav iespējams nodrošināt manžetes uzstādīšanu, un hidroizolācijas membrāna pie
tiem vienkārši tiek pielīmēta, veidojot daudz vājāku un nedrošāku aizsardzību
nekā trapos ar blīvēšanas gredzeniem, bet arī tos iespējams ierīkot
tradicionālā skandināvu vannasistabā, tad grīdu var flīzēt arī ar lielā formāta
flīzēm neizmantojot mozaīku, bet tad grīdas kritums jāveido pavisam savādāk- plaknē
un daudz lēzenāk, lai blīvgumija zem dušas durvīm pilnvērtīgi funkcionētu, bet
šajā variantā samazinās ūdens noteces ātrums. Katrā ziņā jāsaskaņo grīdas
kritumi ar flīžu izmēriem, kā arī ar dušas izmēru un durvju formu- taisnās vai
pusapaļās. Lai izveidotu pareizus un precīzus grīdas kritumus, jābūt zināmai
pieredzei, iesācējam tas var būt sarežģīti, bet par to būs atsevišķa tēma. Un
vēl- lai mazinātu temperatūras šoka ietekmi, lieto tikai elastīgo flīžu līmi (
aukstas flīzes + karsts ūdens un otrādi). Flīžu šuvotājs pārsvarā sienām gaiši
pelēks, grīdai tumši pelēks, tie ir ne tikai vizuāli piemērotākie, bet arī
praktiski- pilnīgi balts šuvotājs ilgi nebūs balts, bet pilnīgi melns uz grīdas
ilgi nebūs melns. Visos stūros tādas pašas krāsas silikons.
Flīžu izkārtojums.
Internetā sastopamas daudz dažādas bildes un video, kur
flīzētāji lepni demonstrē izgrieztas dažādas formas un konfigurācijas šauras
flīžu strēmeles, domāju, ka ar to nav jālepojas, bet drīzāk jākaunas- ja nākas
griezt tādus “kliņģerus”, tātad kaut kas nav kārtībā ar flīžu izkārtojumu un
plānošanu. Mācītiem flīzētājiem it kā
visam vajadzētu būt skaidram, bet dažreiz tieši “profesionāļi”
pašpārliecinātības dēļ pieļauj vislielākās kļūdas. Necentīšos kādu pārliecināt
par plānošanas svarīgumu, bet iesācējiem varētu būt šis tas noderīgs. Galvenais-
vispirms domāt, tad darīt, nevar sākt no viena stūra nezinot kas sanāks otrā.
Teorētiski flīzei nekad nevajadzētu būt mazākai par pusi, bet mēdz būt
izņēmumi. Uz veselas sienas atrodam horizontālo un vertikālo viduslīniju, un
šeit var būt tikai divi varianti- vai nu uz līnijas būs flīžu šuve, vai arī
flīzes vidus, pārbaudām abus variantus un izvēlamies piemērotāko, bet tās vēl
jāsaskaņo visām pārējām līnijām. Vispirms atrodam horizontālās līnijas. Par cik
grīda ir ar kritumu, katra apakšējā sienas flīze būs atšķirīgā augstumā. Nav
vēlams sākt ar veselu flīzi zemākajā punktā, tad visas pārējās apakšējā līnijā
nāksies slīpēt ar leņķa slīpmašīnu (laiks un izmaksas), jo nebūs iespējams
lietot flīžu griezēju. Apzinām visas horizontālās līnijas: grīdas, griestu, WC
kastes augša, durvju ailes augša, loga ailes augša un apakša, nišas u.c.,
pārbaudām kur sanāk tuvākā flīžu šuve katrai līnijai, visdrīzāk visur noteikti
nebūs vairāk par pus flīzi, bet nav pieļaujams, ka sanāk pavisam šaura strēmele.
Tad izvēlamies variantu lai šaurākie gabali būtu pēc iespējas mazāk- labāk lai
mazāk par pus flīzi ir loga vai durvju ailē, nekā pa visu augšējo un apakšējo
perimetru. Tālāk pārbaudām visas vertikālās līnijas. Uz sienām bez durvīm,
logiem, kastēm un nišām viss vienkārši, bet uz citām sienām var nākties meklēt
kompromisus- pie durvju vai loga ailes sanāk šaurs gabals, iebūvētā WC kastei
flīžu šuve sanāk nesimetriski u.c., jāizvērtē kurš variants ir vizuāli labāks.
Vēl jāpārbauda arī visu flīzēs taisāmo caurumu atrašanās vietas, iespējams, ka
kāds caurums atrodas tik tuvu flīzes stūrim, ka to izgriezt nav iespējams, tad
jāveic korekcijas. Grīdas flīzes pārbaudām tāpat. Labāku rezultātu var iegūt,
ja par flīžu plānojumu sāk domāt jau vannasistabas sākuma stadijā- WC kasti
iecentrēt, taisīt tādā augstumā, lai beigtos ar veselu flīzi, arī uz sāniem
parasti iespējams piekoriģēt dažus cm, pabīdīt kādu plauktu vai sienas nišu,
cauruļu izvadus un elektroinstalācijas kārbas arī vienmēr var nedaudz pabīdīt.
Nobeiguma montāžas darbi.
Koka karkasa mājas variantā pirms sienu montāžas laicīgi
jāparedz kur tiks stiprinātas smagas lietas pie sienas, it īpaši iebūvējamais
wc, pārējām lietām pietiks arī ar osb zem reģipša. Izlietnes skapītis vienmēr
ir bez kājām un stiprinās tikai pie sienas, tāpat arī vannasistabas skapis, ja
tāds paredzēts. Vēl pie sienas stiprinās dušas vai vannas krāna turētājs, dušas
durvis, dvieļu pakaramie, dvieļu žāvētājs, ja paredzēts, ūdens cauruļu
stiprinājumi ārējo cauruļu gadījumā utt.. Katrs caurums sienā nozīmē arī
caurumu hidroizolācijā, tāpēc tam jāpieiet ļoti nopietni, esmu redzējis, cik
nopietnus bojājumus var radīt ūdens nepareizas montāžas rezultātā, it īpaši
dušas iekšpusē. Hermetizēšanai tiek izmantots silikons un loģiska darbību
secība: ja nav jāizmanto dībelis, tad- urbis + silikons + skrūve, dībeļa
vajadzības gadījumā- urbis + silikons + dībelis + silikons + skrūve.
Daudzas no šeit minētajām lietām netiek praktizētas citur
pasaulē, atliek tikai izlemt- kurš progresē, kurš stagnē, kuram trūkst
informācijas, vai kurš vēl nav izaudzis.
