Elektrības pieslēgums

 

Komunikāciju ierīkošanas izmaksas mēs īpaši ietekmēt nevaram, bet kaut ko lietas labā darīt var. Elektrības pieslēguma ierīkošana sākas ar iesniegumu Sadales tīkliem (ST). Ar bailēm gaidu atbildi, jo tas ir lielais nezināmais kur viss ir iespējams. Pēc dažām nedēļām saņemu tehniskos noteikumus, par lielu atvieglojumu prognozētās pieslēguma izmaksas tikai 460+pvn. Tālāk pašam jāatrod projektētājs. Sameklēju dažus, viens saka, ka ar sīkumiem nenodarbojas, divi ir ar mieru taisīt. Aizsūtu tehniskos noteikumus un gaidu tāmi. Saņemu pirmo atbildi- virs 1tukst. ar topogrāfiju un saskaņošanu. Liekas absurdi, ka projekts var maksāt dārgāk par darba un materiālu izmaksām. Otra atbilde ir patīkamāka- 300 par to pašu darbu, tātad šī ir nozare, kur bieži tiek pārmaksāts. Noslēdzu projektēšanas līgumu, bet drīz vien zvana projektētājs un saka, ka ir problēma ar tehniskajiem noteikumiem- tajos paredzēts uzstādīt mans el skaitītājs pie kaimiņu mājas esošajā sadales kastē, tas nozīmē, ka man pašam jārok kabelis līdz savam zemes gabalam, gar ielas sarkano līniju rakt nedrīkstu, atliek tikai rakties cauri kaimiņa sētai. Projektētājs mani laipni pārliecina, ka es tādas problēmas negribu. Informēju par to ST, un tehniskie noteikumi tiek zibenīgi pārtaisīti, tajos jau el skaitītājs pie manas zemes robežas, prognozētās izbūves izmaksas 1350+pvn. Noslēdzu projektēšanas līgumu. Kad projekts gatavs, sūtu to uz ST,  viņi taisa konkursu un izvēlas būvnieku, tad atsūta rēķinu par 1070 ar visu pvn, kas ir krietni mazāks par plānotajām izmaksām. Tā nu kopā pagājuši 9 mēneši, un man ir elektrības sadales kaste, tiesa gan bez elektrības un skaitītāja.

Saņemu vēstuli no ST, ka 3 mēnešu laikā jāpievelk savs kabelis, kurš tad arī tiks pieslēgts un uzlikts skaitītājs. Ieroku savu kabeli, uzlieku pagaidu sadales kasti ar drošinātājiem, aizpildu apliecinājumu par gatavību elektrības pieslēgumam un noslēdzu pieslēguma līgumu. Gandrīz gads un elektrība pieslēgta. Birokrātija ne pārāk sarežģīta, bet aizņem nepiedodami daudz laika. Ja pašas mājas būvēšana var aizņemt vien dažus mēnešus, tad elektrības pievilkšana 30 metrus- gandrīz gadu… 

Zeme un žogs

 

Ceļot savu māju ir izmaksas, kuras mēs varam ietekmēt un kuras nevaram. Zemes cena ir viena no tām, kuru mēs nenosakām. Tā atkarīga no tirgus situācijas un lielā mērā no veiksmes. Sekošana tam līdzi pāris gadu garumā atmaksājusies, un tieku pie kārotā. Pārbaudu zemes izmantošanas mērķi un apbūves noteikumus- viss kārtībā. Komunikāciju pieejamību arī ietekmēt nevaram, bet manā gadījumā ūdens un kanalizācija ir uz ielas blakus zemei, tātad to ierīkošanas izmaksas būs zemākās iespējamās. Elektrības pieslēgums ir nezināmais. Kaut arī blakus ir privātmājas, elektrības jaudas trūkuma dēļ, pilsētā tās pieslēgšana var izmaksāt daudzus tūkstošus. Par zemes ģeotehnisko stāvokli īpaši neuztraucos, blakus jau ir vecas mājas, tātad plāksnes pamati jebkurā gadījumā derēs.

Par cik zemesgabals ir brīvi pieejams un pāri tam iet iestaigāta un aktīvi lietota taciņa, tad nolemju sākt ar teritorija nožogošanu. Blakus ir pašvaldībai piederoša džungļu teritorija, pēc likuma žogs jāsaskaņo ar kaimiņu, tāpēc rakstu iesniegumu Nekustamā īpašuma pārvaldei, pievienoju arī žoga aprakstu un bildes. Pēc akcepta saņemšanas ķeros klāt. Izvēlos ekonomisko variantu- 3D paneļu žogu maksimāli atļautajā augstumā 1,6m. Stabu betonēšanai, kā par brīnumu, veikalos parādījušās kartona caurules, to cena, lai cik tas absurdi nebūtu, ir divreiz augstāka par plastmasas caurulēm, tad ņemu tās. Pēc pāris dienām vajadzīgie 50 metri gatavi, divām zemes gabala pusēm jau ir kaimiņu žogi, vēl paliek žogs gar ielas pusi, bet tur jau vajadzīgs projekts.

Jumta izvēle

 

 

 

Jumts mājai ir viens no nozīmīgākajiem konstrukcijas elementiem, tas pasargā ne tikai no lietus, bet arī no svelmes, saules gaismas, sala, sniega un vēja, kā arī tas ir nozīmīgs dizaina elements. Jumta kvalitāte būtiski ietekmē ēkas ekspluatācijas ilgumu, tāpēc pret tā izbūvi ir jāattiecas ļoti nopietni. Jumta materiāla un darba izmaksas arī ir ļoti dažādas, kā arī to kalpošanas ilgums un estētiskais izskats. Tur jāatrod kompromiss, reizēm šķietami lētākais ilgtermiņā var izrādīties dārgākais, un otrādi.

Latvijā privātmājām visizplatītākie laikam ir metāla un bitumena šindeļu jumti, bet retāk dakstiņu jumti. Bitumena šindeļi mani neuzrunā to salīdzinoši lielo izmaksu, ņemot vērā apakšklāja izbūvi, un to ilgmūžības attiecības dēļ. Sākumā tie izskatās vizuāli labi, vēlāk jau ziemeļu pusē sūnas, dienvidu puse kūst. Domājot ilgtermiņā jāņem vērā arī tas, ka šī jumta pagātnē pieredzētais mūža ilgums nākotnē nebūs tāds pats, jo nu jau visiem it kā skaidrs, ka nākotnē paredzami daudz ekstrēmāki laika apstākļi ar līdz šim nepieredzētiem aukstuma un karstuma viļņiem. No metāla jumtiem vispraktiskākais šķiet valcprofils, jo tas nav sacaurumots ar skrūvēm, kas ir metāla jumtu vājā vieta, bet nepatīk tas, ka saulē uzkarstot tas izmetas uzmetot kūkumus. Savukārt dakstiņa profils liekas amizants ar to, ka cenšas attālināti atgādināt dakstiņu, tātad cilvēkam patīk dakstiņš, bet kaut kāda iemesla dēļ tomēr izvēlas tā metāla pakaļdarinājumu. Šie ir arī tie jumti, kurus ļoti spēcīga vētra mēdz noraut, jo to galvenais pluss- vieglums ir arī to lielākais mīnuss, vai nu skrūves par maz, vai arī gumija zem skrūves sabirst vasarā sadegot un ziemā sasalstot, ūdens gar skrūvi sāk sūkties latās un bojājot tās samazina savienojuma stiprību. Tas protams ilgtermiņā, jumts savu funkciju pilda un izskatās normāli. Bet kāpēc nelikt īstu dakstiņu? Varbūt pie vainas ir mīts, ka tas ir kaut kas dārgs, bet dakstiņa jumts maksā līdzīgi vai arī mazāk, kā metāla vai šindeļu, bet ilgmūžības un izskata ziņā tos viennozīmīgi pārspēj un piešķir mājai citu vērtību un eleganci.

Mājas mūžs būs tik ilgs, cik ilgs būs tās jumta mūžs. Skandināvi to labi zina, tāpēc jumta konstrukciju veido pavisam savādāk nekā LV, un tur ir ko pamācīties. Ja skandināvu mājai kaut kādu iemeslu dēļ tiek sabojāts vai norauts jumta segums, māja tik un tā ir pilnībā pasargāta no nokrišņiem. Latvijā parasti uz jumta spārēm liek vēja vai difūzijas membrānu, tad latas un jumta segumu, bet skandināvi liek pilnu dēļu klāju, tam virsū stiprinātu jumta papi, latas un jumta segumu. Atkarībā no pajumtes izmantošanas veido vēdināmo vai nevēdināmo kori. Sanāk kā dubults jumts, gatavas pažobeles un ārkārtīgi stingra, ģeometriju saglabājoša jumta konstrukcija. Jumta siltināšanas gadījumā svarīgi ir ievērot, lai zem dēļiem būtu atstāta ventilācijas sprauga, lai tvaika izolācijas bojājuma gadījumā mitrumam būtu iespēja izvēdināties, un tās nodrošināšanai arī ir vairāki atjautīgi risinājumi. Šāda tehnoloģija tur jau tiek izmantota gandrīz 100 gadus un ir sevi pierādījusi, bet līdz Latvijai vēl joprojām nav nonākusi, un jau atkal galvenokārt pateicoties mūsu stagnējošajiem projektētājiem.

 Es dodu priekšroku betona dakstiņiem. Skandināvijā tie ir visizplatītākais jumta segumu veids. Tie ir lēti, ļoti precīzi izmēros, viegli un ātri uzliekami, perfekti pieguļ viens otram, lielas vertikālā soļa regulēšanas iespējas. Tradicionālie māla dakstiņi ir dārgāki, neprecīzi izmēros, slikti pieguļ viens otram, līdz ar to spēcīga vēja laikā iespējama ūdens nokļūšana zem tiem, lielāks montāžas laiks, minimālas soļa regulēšanas iespējas. Presētiem māla dakstiņiem rādītāji mazliet labāki, izņemot soļa regulēšanas iespējas, bet tie jau ir dārgi. Dakstiņu krāsa jau gadu tūkstošiem nav mainījusies, izņemot pēdējos 100 gadus, tāpēc krāsu es izvēlētos tradicionālo un vēsturisko ķieģeļsarkano, tie saulē sakarst mazāk par citām krāsām un liek mājai izskatīties īpašai, varbūt nepiestāvēs tikai ultramoderna dizaina mājai. Melni dakstiņi saulē tik ļoti uzkarst, ka vasarā tos var izmantot ēst gatavošanai. Ņemot vērā nākotnē paredzamās ekstrēmi karstās vasaras, melns jumts ir tas pats, kas ugunskurs uz jumta. Pagājušajā vasarā uz tumši brūna glancēta māla dakstiņa izdevās uzcept olu… vai tiešām to vajag?

Dakstiņa jumta ieklāšanas laiks ir līdzīgs kā citiem jumta segumiem. Ieklāšanas laiku var palielināt jumta slīpums lielāks par 30-35 grādiem, kā arī jumta konfigurācija un jumta izbūves. Pasūtot dakstiņu tas jāsūta komplektā ar uzcelšanu uz jumta, tad to viegli var ieklāt arī viens cilvēks.

 

 

Runājot par koka mājas un jumta ilgmūžību-īsa kādas mājas vēsture:

māja celta 1850.gadā, tai uzlikts koka šindeļu jumts. 1900. gadā virs šindeļiem uzklāts audums un nopiķots. 1940. gadā uzliktas latas un māla dakstiņš, kā arī uzlikta jauna dēļu fasāde krāsota ar Falu rodfarg, ik pēc 20 gadiem pārkrāsota.
 

 

 

 

2019. gadā tiek mainīts jumts. Neskatoties uz māla dakstiņu slikto stāvokli, iekšā ūdens tecējis nav pateicoties piķotajam apakšklājam.
 

 

 

Uzlikts jauns betona dakstiņu jumts ar dēļu apakšklāju, jumta papi un vējdēļiem, māja gatava kalpot vēl pāris paaudzes. Jāpiebilst gan, ka tā vairs neatbilst nekādām mūsdienu energoefektivitātes prasībām vājās siltumizolācijas dēļ, kā arī laika gaitā nedaudz izstaigājuši laukakmeņu pamati, kas gan vizuāli nav redzams.

 

 

 

Gadījums no dzīves: kamīna skurstenis atrodas jumta lejasdaļā, līdzīgi kā ventilācijas skurstenis bildē, zem dakstiņa tikai pretvēja membrāna, un blakus dzīvo mazs kaimiņš, kuram patīk mētāt lielus akmeņus. Rezultātā tiek pārsists dakstiņš virs skursteņa. Pēc ļoti spēcīgas lietusgāzes kamīns pārvēršas akvārijā, bet parketa grīda lielā peļķē. Ja jumts būtu bijis skandināvu tipa, nekas tāds nekad nevarētu notikt.

 

 

 

Tvaika izolācija ir ārkārtīgi nozīmīga mājas konstrukcijas sastāvdaļa, kaut arī joprojām daudziem pret to ir nepamatoti un neloģiski aizspriedumi. Tās trūkums ne vien dramatiski samazina ēkas energoefektivitāti, bet arī var izraisīt nopietnus bojājumus. Uzskatāms piemērs 50 gadus vecā mājā, kur tvaika izolācija ir pavirši uzlikts bitumena papīrs, tvaiks tam iet cauri, siltumizolāciju padara neefektīgu un krājas bērniņos, kuros trūkst ventilācijas. Bildē vecie un jaunie jumta dēļi.

Mainot jumta logus vecajās mājās ar skandināvu tipa dubulto jumtu, zem tiem vienmēr ir novēroti mitruma bojājumi, un ne jau kādu jumta seguma bojājumu dēļ, bet gan tāpēc, ka tie ar savu konstrukciju bloķē gaisa cirkulāciju un mitruma izvadīšanu, kas nonācis siltumizolācijā bojātas vai nekorektas tvaika izolācijas dēļ. Jumts nav īstā vieta logiem, to ierīkošana ir darbietilpīga un dārga, tā perimetra siltumizolācija ir vāja. Jumta logu ierīkošana būtu attaisnojama tikai gadījumos, kad jau esošai mājai tiek izbūvēts apdzīvojams bērniņstāvs un savādāk nav iespējams nodrošināt būvnormatīvu insolācijas prasības, nevis projektējot jaunu māju, kur iespējami arī citi risinājumi.