Būvējot koka karkasa māju viena no svarīgākajām lietām ir pareiza kokmateriālu izvēle un to kvalitāte, kam bieži vien netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība, kā rezultātā var rasties nopietnas problēmas un līdz ar to neuzticamība tāda veida mājām.
Pirmkārt, kokmateriāliem jābūt sausiem, to jau it kā visi saprot, bet tieši cik sausiem- to jau katrs interpretē pēc savas patikas. Otrkārt, tiem jābūt žāvētiem kokžāvētavā, jeb kaltē. Kāpēc tas tik svarīgi?
Dabīgā žāvēšana vs kalte.
Ar koksnes mitrumu apzīmē koksnē esošās ūdens masas attiecību pret absolūti sausas koksnes masu un izsaka %. Svaigi zāģētā priedē un eglē tas parasti ir 50-150%. Tas smags, mīksts, ar zemu fizisko stiprību, satur dažādas skābes, kā arī tajā var būt dažādi kaitēkļi. Lai to varētu izmantot būvniecībā, ir jāiznīcina iespējamie kaitēkļi un no tā jāizvada mitrums, kā rezultātā tas iegūst lielāku blīvumu un fizisko izturību, to pavada arī koksnes rukums- saraušanās par 8-15% atkarībā no beigu mitruma un koksnes šķiedru blīvuma un virziena. Koks, kā hidroskopisks materiāls, piemērojas apkārtējās vides mitrumam, tāpēc tas ir jāstabilizē līdz tās vides mitrumam, kurā tas atradīsies. Ārdarbiem tas būs ap 20%, iekšdarbiem 8-12%, sienu un jumta konstrukcijām 15-20%. Dabīgā veidā žāvējot tādu mitrumu dabūt nav iespējams žāvējot kaut vai 100 gadus. Ūdens kokā ir gan brīvā veidā, gan saistītā, jeb šūnu dobumos un šūnās. Dabīgi žāvējot no koka tiek izvadīts brīvais ūdens, bet ar saistīto vairs nav tik vienkārši. Tieši tāpēc kokmateriāli ir jāžāvē kaltē. Tam ir vēl viens pluss, kaltē tas tiek žāvēts augstā temperatūrā 60-80 grādos, no tā tiek izvadītas visas skābes un iznīcināti tajā esošie kaitēkļi. Dabīgi žāvējot koka vidū mitrums nekad nebūs mazāks par 25% (ja nu vienīgi plānos dēļos), kas arī ir pelējuma veidošanās zemākā robeža. Bet pats galvenais dabiskās žāvēšanas trūkums ir tas, ka netiek iznīcināti iespējamie kaitēkļi, koks procesa sākumā žūst pārāk strauji, jo koksnes un apkārtējās vides mitruma starpība ir pārāk liela, tā žūst nevienmērīgi un tajā rodas iekšējie spriegumi, rezultātā koks plaisā, liecas, vērpjas, turpretī kaltē process notiek pavisam savādāk un tiek kontrolēts, tāpēc nekas tāds ar to nenotiek.
Īsumā par koka žāvēšanu kaltē. (nekā interesanta, izņemot pēdējo teikumu)
Kādreiz apstākļu spiestam nācās ķerties pie grāmatām un izstudēt koku žāvēšanu, un ar tajā laikā vienīgā šī aroda profesora Latvijā palīdzību uzbūvēt kalti un žāvēt kokus galdniecības vajadzībām. Tā bija karstā gaisa žāvēšanas kamera ar vienkāršu rokas vadību, bet lieliski pildīja savas funkcijas. Labs rezultāts ir atkarīgs no temperatūras, mitruma un vēja plūsmas režīma un šo lietu balansa. Par cik šis ir energoietilpīgs pasākums, kur katra stunda maksā naudu, tad datorizētās kaltes tā laika darboņi parasti ieregulēja uz agresīvās žāvēšanas robežas, kas ne vienmēr mūs apmierināja- kokā bija saglabājušies iekšējie spriegumi un nelielas plaisas, kas būvniecībai ir vēl pieļaujami, bet galdniecībai nē, un vēl nepietiekams mitruma procents un izmaksas. Pašam žāvējot kokus vienmēr bija iespēja to darīt mazliet maigākā režīmā un iegūt labāku rezultātu, kaut arī zaudējot vienu dienu. Bet ne par to…
Tātad darbības princips: dēļi tiek kārtīgi un precīzi sakrauti uz starplikām un ar ventilatoriem pūsts karsts gaiss starp tiem, kas reizē silda un aizvada mitrumu. Gaiss tiek sildīts ar speciāliem lielas virsmas radiatoriem. Sākumā koku tikai silda un kamerā iesmidzina lielu ūdens daudzumu, lai šajā laikā nenotiktu žūšanas process. To kontrolē ar sauso un mitro termometru, kuru rādījumu starpību sauc par psihometrisko starpību. Uzsildīšanas procesā tā nepārsniedz 2 grādus. Kad sasniegta maksimālā temperatūra, to tur pēc grafika jeb algoritma attiecīgu laiku atkarībā no zāģmateriālu biezuma, kamēr koks vienmērīgi izsilst visā biezumā un kļuvis plastisks. Tad var sākt žāvēšanas procesu pamazām palielinot psihometrisko starpību. Gaisa mitrumu regulē atverot un aizverot gaisa ieplūdes un izplūdes vārstus vai iesmidzinot ūdeni. Tā tiek nodrošināta vienmērīga ūdens izvadīšana no koka vidus uz perifēriju un ar gaisa plūsmu aizvadīts prom. Šajā procesā lielu lomu spēlē temperatūra, jo tvaicēts koks ir mīksts un plastisks, tas neplaisā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta termometru psihometriskai starpībai, lai žūšana nenotiktu pārāk strauji un koks neplaisātu. Tā dienu pēc dienas pēc noteikta grafika tiek palielināta šī starpība, kamēr tiek sasniegts maksimālais rādījums un vajadzīgais mitruma daudzums kokā. Vide žāvēšanas kamerā ir ļoti skāba, agresīva un karsta, jebkura dzelzs daļa ātri tiek saēsta un sarūsē bez speciālas aizsardzības, bet iespējamie kaitēkļi nobeidzas. Jāpiezīmē, ka kokmateriālu mitrums nesamazinās vienmērīgi visu žāvēšanas laiku, sākumā tas žūst diezgan strauji, bet jo mazāks mitrums kokā, jo lēnāk tas žūst. Lai kokmateriālus izžāvētu līdz mitrumam 10% vajadzīgs divreiz lielāks laiks nekā līdz 20%. Tāpat strādā arī datorizētās vadības kaltes, tikai tur papildus vēl žāvējamā materiālā tiek iedzītas zondes, kuras mēra mitrumu kokmateriālā. Ja tās iedzītas mazāka blīvuma koksnē, kas žūst ātrāk, tad automātiski tiek palielināta termometru psihometriskā starpība, bet blīvākam un lēnāk žūstošam kokam tas var būt par strauju un tas var sākt plaisāt.
Ja tirgotājs piedāvā izmērīt kokmateriālu mitrumu, vai arī pēc pircēja lūguma, tad to dara ar mitruma mērītāju iespraužot koksnē mērinstrumenta adatas. Šeit jāpievērš uzmanība kā tas tiek darīts- adatas tiek spraustas paralēli vai perpendikulāri koksnes šķiedrai. Ja tas tiek darīts paralēli šķiedrai, tad vai nu speciālistam ir dziļa iekšēja pārliecība, ka viņš to dara pareizi, vai arī viņš labi zin, ka mērījums būs viņam labvēlīgāks.
Un vēl… palielinot zāģmateriālu biezumu dramatiski pieaug žāvēšanas laiks, tātad arī izmaksas, tāpēc kaltē žāvējamo materiālu maksimāli pieļaujamais ekonomiski un praktiski pamatotais biezums ir 50mm, tāpēc biezākus parasti neviens arī nežāvē (ar ļoti retiem izņēmumiem), un ja kāds piedāvā lielāku dimensiju kokmateriālus, tad to kvalitāte būs apšaubāma, bet ja arhitekts vai būvinženieris projektā zīmē lielāku dimensiju kokmateriālus, tad apšaubāma ir viņu kompetence.
