Zemes darbi ir samērā dārgs un apjomīgs pasākums, jo nepieciešams piesaistīt smago tehniku. Sāku ar grunts virskārtas- melnzemes norakšanu. Izmaksas galvenokārt atkarīgas no slāņa biezuma, kā nu kuram ar to ir laimējies, katrs centimetrs krietni ietekmē izmaksas (manā gadījumā 40cm), jo tas ir jāaizstāj ar nestspējīgāku grunti. Melnzemi noroku par metru tālāk no plānotās pamatu plātnes gabarītiem, jo tur būs jāierīko drenāža un plātnes perimetra siltinājums, pie reizes tiek norakta arī melnzeme zem plānotā bruģa. Slapjākajā sezonā esmu piefiksējis augstāko ūdens līmeni tuvējā notekgrāvī, kur tiks novadīta drenāža, pēc tā arī orientēšos. Ieroku kanalizācijas cauruļu kolektoru, kuru savienoju ar notekgrāvi minimālā kritumā. Saroku grāvjus drenāžas caurulēm ar minimālu kritumu līdz kolektoram, ieklāju ģeotekstilu un savelku drenāžas caurules ne tikai gar pamatu perimetru, bet arī gar plānotās bruģētās piebrauktuves malu. Vēlāk kolektoram tiks pievienotas arī lietusūdens notekcaurules no jumta. Pasūtu rupju akmeņainu granti un šķembas. Kaut arī šķembas ir divreiz dārgākas par granti, tās tiek atvestas kā šķembu un melnzemes maisījums. Pēc iespējas atsijāju melnzemi un apberu drenāžas caurules un pamatu perimetru, virs caurulēm atkal ģeotekstils. Krietni palīdz ķerra uz diviem riteņiem. Par cik tādas šķembas man galīgi nepatīk, tālāk bēršu akmeņainu granti.
