Jumts mājai ir viens no nozīmīgākajiem konstrukcijas elementiem, tas pasargā ne tikai no lietus, bet arī no svelmes, saules gaismas, sala, sniega un vēja, kā arī tas ir nozīmīgs dizaina elements. Jumta kvalitāte būtiski ietekmē ēkas ekspluatācijas ilgumu, tāpēc pret tā izbūvi ir jāattiecas ļoti nopietni. Jumta materiāla un darba izmaksas arī ir ļoti dažādas, kā arī to kalpošanas ilgums un estētiskais izskats. Tur jāatrod kompromiss, reizēm šķietami lētākais ilgtermiņā var izrādīties dārgākais, un otrādi.
Latvijā privātmājām visizplatītākie laikam ir metāla un bitumena šindeļu jumti, bet retāk dakstiņu jumti. Bitumena šindeļi mani neuzrunā to salīdzinoši lielo izmaksu, ņemot vērā apakšklāja izbūvi, un to ilgmūžības attiecības dēļ. Sākumā tie izskatās vizuāli labi, vēlāk jau ziemeļu pusē sūnas, dienvidu puse kūst. Domājot ilgtermiņā jāņem vērā arī tas, ka šī jumta pagātnē pieredzētais mūža ilgums nākotnē nebūs tāds pats, jo nu jau visiem it kā skaidrs, ka nākotnē paredzami daudz ekstrēmāki laika apstākļi ar līdz šim nepieredzētiem aukstuma un karstuma viļņiem. No metāla jumtiem vispraktiskākais šķiet valcprofils, jo tas nav sacaurumots ar skrūvēm, kas ir metāla jumtu vājā vieta, bet nepatīk tas, ka saulē uzkarstot tas izmetas uzmetot kūkumus. Savukārt dakstiņa profils liekas amizants ar to, ka cenšas attālināti atgādināt dakstiņu, tātad cilvēkam patīk dakstiņš, bet kaut kāda iemesla dēļ tomēr izvēlas tā metāla pakaļdarinājumu. Šie ir arī tie jumti, kurus ļoti spēcīga vētra mēdz noraut, jo to galvenais pluss- vieglums ir arī to lielākais mīnuss, vai nu skrūves par maz, vai arī gumija zem skrūves sabirst vasarā sadegot un ziemā sasalstot, ūdens gar skrūvi sāk sūkties latās un bojājot tās samazina savienojuma stiprību. Tas protams ilgtermiņā, jumts savu funkciju pilda un izskatās normāli. Bet kāpēc nelikt īstu dakstiņu? Varbūt pie vainas ir mīts, ka tas ir kaut kas dārgs, bet dakstiņa jumts maksā līdzīgi vai arī mazāk, kā metāla vai šindeļu, bet ilgmūžības un izskata ziņā tos viennozīmīgi pārspēj un piešķir mājai citu vērtību un eleganci.
Mājas mūžs būs tik ilgs, cik ilgs būs tās jumta mūžs. Skandināvi to labi zina, tāpēc jumta konstrukciju veido pavisam savādāk nekā LV, un tur ir ko pamācīties. Ja skandināvu mājai kaut kādu iemeslu dēļ tiek sabojāts vai norauts jumta segums, māja tik un tā ir pilnībā pasargāta no nokrišņiem. Latvijā parasti uz jumta spārēm liek vēja vai difūzijas membrānu, tad latas un jumta segumu, bet skandināvi liek pilnu dēļu klāju, tam virsū stiprinātu jumta papi, latas un jumta segumu. Atkarībā no pajumtes izmantošanas veido vēdināmo vai nevēdināmo kori. Sanāk kā dubults jumts, gatavas pažobeles un ārkārtīgi stingra, ģeometriju saglabājoša jumta konstrukcija. Jumta siltināšanas gadījumā svarīgi ir ievērot, lai zem dēļiem būtu atstāta ventilācijas sprauga, lai tvaika izolācijas bojājuma gadījumā mitrumam būtu iespēja izvēdināties, un tās nodrošināšanai arī ir vairāki atjautīgi risinājumi. Šāda tehnoloģija tur jau tiek izmantota gandrīz 100 gadus un ir sevi pierādījusi, bet līdz Latvijai vēl joprojām nav nonākusi, un jau atkal galvenokārt pateicoties mūsu stagnējošajiem projektētājiem.
Es dodu priekšroku betona dakstiņiem. Skandināvijā tie ir visizplatītākais jumta segumu veids. Tie ir lēti, ļoti precīzi izmēros, viegli un ātri uzliekami, perfekti pieguļ viens otram, lielas vertikālā soļa regulēšanas iespējas. Tradicionālie māla dakstiņi ir dārgāki, neprecīzi izmēros, slikti pieguļ viens otram, līdz ar to spēcīga vēja laikā iespējama ūdens nokļūšana zem tiem, lielāks montāžas laiks, minimālas soļa regulēšanas iespējas. Presētiem māla dakstiņiem rādītāji mazliet labāki, izņemot soļa regulēšanas iespējas, bet tie jau ir dārgi. Dakstiņu krāsa jau gadu tūkstošiem nav mainījusies, izņemot pēdējos 100 gadus, tāpēc krāsu es izvēlētos tradicionālo un vēsturisko ķieģeļsarkano, tie saulē sakarst mazāk par citām krāsām un liek mājai izskatīties īpašai, varbūt nepiestāvēs tikai ultramoderna dizaina mājai. Melni dakstiņi saulē tik ļoti uzkarst, ka vasarā tos var izmantot ēst gatavošanai. Ņemot vērā nākotnē paredzamās ekstrēmi karstās vasaras, melns jumts ir tas pats, kas ugunskurs uz jumta. Pagājušajā vasarā uz tumši brūna glancēta māla dakstiņa izdevās uzcept olu… vai tiešām to vajag?
Dakstiņa jumta ieklāšanas laiks ir līdzīgs kā citiem jumta segumiem.
Ieklāšanas laiku var palielināt jumta slīpums lielāks par 30-35 grādiem,
kā arī jumta konfigurācija un jumta izbūves. Pasūtot dakstiņu tas
jāsūta komplektā ar uzcelšanu uz jumta, tad to viegli var ieklāt arī
viens cilvēks.
Runājot par koka mājas un jumta ilgmūžību-īsa kādas mājas vēsture:
māja celta 1850.gadā, tai uzlikts koka šindeļu jumts. 1900. gadā virs šindeļiem uzklāts audums un nopiķots. 1940. gadā uzliktas latas un māla dakstiņš, kā arī uzlikta jauna dēļu fasāde krāsota ar Falu rodfarg, ik pēc 20 gadiem pārkrāsota.
2019. gadā tiek mainīts jumts. Neskatoties uz māla dakstiņu slikto stāvokli, iekšā ūdens tecējis nav pateicoties piķotajam apakšklājam.
Uzlikts jauns betona dakstiņu jumts ar dēļu apakšklāju, jumta papi un vējdēļiem, māja gatava kalpot vēl pāris paaudzes. Jāpiebilst gan, ka tā vairs neatbilst nekādām mūsdienu energoefektivitātes prasībām vājās siltumizolācijas dēļ, kā arī laika gaitā nedaudz izstaigājuši laukakmeņu pamati, kas gan vizuāli nav redzams.
Gadījums no dzīves: kamīna skurstenis atrodas jumta lejasdaļā, līdzīgi kā ventilācijas skurstenis bildē, zem dakstiņa tikai pretvēja membrāna, un blakus dzīvo mazs kaimiņš, kuram patīk mētāt lielus akmeņus. Rezultātā tiek pārsists dakstiņš virs skursteņa. Pēc ļoti spēcīgas lietusgāzes kamīns pārvēršas akvārijā, bet parketa grīda lielā peļķē. Ja jumts būtu bijis skandināvu tipa, nekas tāds nekad nevarētu notikt.
Tvaika izolācija ir ārkārtīgi nozīmīga mājas konstrukcijas sastāvdaļa, kaut arī joprojām daudziem pret to ir nepamatoti un neloģiski aizspriedumi. Tās trūkums ne vien dramatiski samazina ēkas energoefektivitāti, bet arī var izraisīt nopietnus bojājumus. Uzskatāms piemērs 50 gadus vecā mājā, kur tvaika izolācija ir pavirši uzlikts bitumena papīrs, tvaiks tam iet cauri, siltumizolāciju padara neefektīgu un krājas bērniņos, kuros trūkst ventilācijas. Bildē vecie un jaunie jumta dēļi.
