Secinājumi par jauno māju. Pagalms, terase un saimniecības ēka.

 

Esam uzcēluši māju un pierādījuši, ka izmantojot efektīgākus risinājumus un tehnoloģijas reālās būvniecības izmaksas var arī būt gandrīz 2-3 reizes zemākas par tirgus cenām un banku rēķinātajām izmaksām par kvadrātmetru. Protams, ka bankas tam neticēs, jo vadās pēc statistikas, un ir finanšu, bet ne būvniecības eksperti, bet atšķirību starp pašizmaksu un tirgus cenu viņiem taču vajadzētu saprast. Realitātē par kredītu, kuru varat atļauties, ir iespējams uzcelt māju (pie nosacījuma, ka pamatīgi nepārmaksājat), bet bankas aprēķinātajām milzu izmaksām tās kredītu var arī nepiešķirt. Situācija bezcerīga, tādas nu ir brīvā tirgus ēnas puses- preces cena ir tāda, cik par to kāds ir gatavs maksāt.

Mājas apkārtnes labiekārtošana jau ir pavisam cits stāsts, tā var būt pavisam vienkārša un lēta, bet arī gaumīga, kā arī darbietilpīga, sarežģīta un dārga, šeit variantu ļoti daudz, viss atkarīgs no fantāzijas. Mūsu uzceltajai mājai būs otrs variants, tāpēc atgriežamies tur vasarā pēc gada, un pēc tam vēl agrā pavasarī, lai turpinātu darbus. Aiz mājas taisīsim 60 kvadrātmetrus lielu stiklotu nojumi ar caurspīdīgu polikarbonāta jumtu un pilnībā renovēsim saimniecības ēku. Gar ielas pusi mājai ir pabeigts žogs un nobruģēta visa apkārtne. Bruģis likts uz blietēta grants un cementa maisījuma, darbs paveikts tiešām labi.

100 gadus vecās nelielās betona saimniecības ēkas būvniekam nav bijis nekāds acumērs, kur nu vēl kāds mērinstruments- līmeņi un ģeometrija peld nevis centimetros, bet decimetros. Nojaucam jumtu, tad uztaisu jumta spāru vainagu pēc maksimālajiem gabarītu izmēriem un ģeometrijas, pie tā līmenī stiprinām fasādes karkasa konstrukciju, augšā liekam paštaisītas jumta kopnes, virsū jumta spundētie dēļi, jumta pape un latas. Dakstiņš pasūtīts tāds pat kā mājai, ilgi jāgaida, tāpēc to liksim vēlāk pavasarī. 

Terasei uztaisām karkasu, uzliekam jumtu un pasūtam visus logus un durvis. Atgriežamies pavasarī lai pabeigtu visus darbus. Taisām terases logu un durvju apdari un fasādes, uzliekam dakstiņus saimniecības ēkai, kā arī taisām un iekārtojam tās iekšpusi.

Trūkstošos kokmateriālus nākas meklēt vietējā tirgū, un tas nav vienkārši. Tuvākā vieta atrodas 100 km attālumā dziļos laukos nekurienes vidū, kur fermerim sētā stāv no Zviedrijas importētas C24 kokmateriālu pakas. Ar laiku koki jau ir sametušies un līki, neko šķirot neļauj, jāņem visi pēc kārtas. Cena milzīga, kvalitāte briesmīga.

Darbu laikā dzīvojam mūsu uzceltajā mājā un varu novērt tās plusus un mīnusus. Vasaras 30 grādu karstumā mājas grīdās tiek laisti 20 grādi, un iekštelpās ir patīkams vēsums, tas noteikti ir liels siltumsūkņa pluss. Kā lielākais mājas trūkums ir ventilācijas sistēmas neesamība. Kā jau minēju, ventilācija logos nedod pilnīgi nekādu efektu. Mājā rīta pusē ir paaugstināts mitrums, kā jau jebkurā mājā, kurā nakšņo 5 cilvēki, un kurā nav ventilācijas sistēma, vismaz tā rāda mitruma mērītājs. Katru rītu ir interesanti noskatīties kā saimnieks ar to cīnās- 6 no rīta līdz galam tiek atvērti visi logi un durvis, kad telpas izvēdinātas, tad tiek ņemta mušu sitamā pletne un dauzītas visas ielidojušās mušas pa visu māju, tad tās tiek salasītas, tālāk tiek ņemta lupatiņa, tīrāmais līdzeklis un tīrītas visas pa sienām izsmērētās mušu paliekas, un tā katru rītu kādu pusstundu. Tas ir vasaras variants, savukārt gada aukstajos mēnešos telpas tik izšķērdīgi vēdināt nevar, tāpēc sirdsmieram tiek vienkārši novākts mitruma mērītājs. Lai varētu normāli naktī gulēt, vēlu vakarā ir kārtīgi jāizvēdina guļamistaba atverot logu, bet pēc tam tur ir ļoti auksti. Kopumā tāda mocīšanās sanāk visu laiku. Izskaidroju saimniekam rekuperatora uzbūvi un darbības principus, un to, cik viegli to ir ierīkot šādā mājā, jo visi bērniņi ir brīvi pieejami, bet pagaidām to ierīkošanai viņš nepiekrīt, jo māja netiek patstāvīgi apdzīvota, bet tas taču netraucē to atslēgt, kad neviens nav mājās. Vēl kā arguments tiek minēts, ka siltuma zudumi no telpu vēdināšanas maksā mazāk par rekuperatora izmaksām, tas ir strīdīgs jautājums, viss atkarīgs cik gadu griezumā to rēķina, bet neapstrīdams ir fakts, ka sajūtas, kuras rada svaigs gaiss pret smacīgu, nenopirkt ne par kādu naudu.

Labi siltinātai un ekonomiskai mājai tikpat svarīga, kā tvaika izolācija, ir arī telpu ventilācija, bez tām nebūs ne ekonomija, ne mikroklimats. Šim uzdevumam ideāli atbilst gaisa rekuperators ar siltuma atguvi, to labi saprot arī to ražotāji vai tirgotāji, un tieši tas arī izskaidro to salīdzinoši augsto cenu, jo ir acīmredzams, ka tajā nekas tik dārgs nav, atkal jau brīvā tirgus ēnas puses. Daudzi arī to ir sapratuši, kā arī to, ka pašam tādu izgatavot nav nemaz tik sarežģīti, galvenais ir pagatavot šķērsplūsmas siltummaini no pieejamiem materiāliem, tur ir dažādi varianti, un jebkurš rezultāts būs daudz labāks nekā nekas.

Kā jau paredzēju, šo vietējā ražojuma durvju izvēle bijusi liela kļūda. Vārgās slēptā tipa eņģes un apšaubāmā MDF kārba netur durvju svaru, tās sēžas un tūlīt jau sāks ķerties augšējā stūrī, augšā spīd cauri gaisma. 

Kā jau minēju, šis poļu dakstiņu modelis galīgi nedraudzējas ar šo jumta konstrukcijas tipu, jo tam vispār nav nekādas regulācijas iespējas uz sāniem. Šāda paša tipa vācu ražojumam ir vismaz 1-2 mm, bet šim 0. Liekot dakstiņus saimniecības ēkai saprotu, cik ļoti man paveicies ar lielās mājas jumtu, kur viss sakrita uz milimetriem, jo šim šķūnim vienā galā pie kores jumta mala aizpeldējusi par 5-6 mm, un visā jumta garumā nav iespējams izretināt šos dakstiņus, lai iegūtu šos vajadzīgos milimetrus, nākas nobeiguma dakstiņiem pieslīpēt iekšējos stūrus.

Runājot par projektu jāpiebilst, ka tas ir ērts un funkcionāls. Mājas konstrukcija arī ir vienkārša un viegli uzbūvējama, vēl vienkāršāku to padarītu tikai jumta izbūves noņemšana virs ieejas durvīm, kura nedaudz sadārdzina būvniecības procesu, tā ir tīri dekoratīva bez praktiska pielietojuma, tikai kā jumts virs ieejas durvīm, taču padara māju krietni simpātiskāku.

Mājā ir divas vienāda izmēra vannasistabas. Vienā ir wc, izlietne, vanna, skapis,  siltumsūknis, veļasmašīna, veļas žāvētājs, lielais ūdens filtrs, un visam pietiek vietas, savukārt otrajā ir tikai wc, izlietne, skapis un duša, tā liekas nejēdzīgi liela, tukša un neizmantota telpa, kura varēja būt arī mazāka, ja vien to neiekārto kaut kā savādāk.

Vēl pēdējās nianses pagalmā- saliekam pagalma apgaismojama lampas ar kustības sensoriem, un ēku fasādes apgaismojumus. Nu gan viss ir pilnībā gatavs. 

Rezultāts fotogalerijā...

Mājas būvniecība 3 mēnešos divu cilvēku spēkiem

 

Mājas būvniecība vairumam saistās ar lielu, sarežģītu un laikietilpīgu pasākumu, kurā ir iesaistīti daudz un dažādi speciālisti un brigādes, kā arī ir plaši izplatīti mīti par tās patiesajām izmaksām. Koka karkasa privātmāju būvniecībā darbu apjoms nav tik liels, lai būtu atsevišķi jāpiesaista betonētāji, namdari, galdnieki, jumiķi, apdares meistari, krāsotāji, flīzētāji, santehniķi, elektriķi utt., tas noteikti dramatiski palielinātu būvniecības izmaksas. Dīvains ir arī būvnieks, kurš ir specializējies kādā šaurā specialitātē un nav bijis spējīgs iemācīties ko jaunu. Tādā gadījumā tas tikai apstiprina mītu, ka būvniecībā strādā galvenokārt tikai grūtgalvji (iedomājieties pavāru, kurš neko citu nemāk, kā tikai cept kotletes). Būvniecībā visi darbi ir cieši saistīti cits ar citu, tāpēc jo mazāk speciālistu tajā piedalās, jo iespējams labāks rezultāts, tiek izslēgtas dažādas nesaprašanās starp speciālistiem, iespējamās kļūdas vai neprecizitātes pašam vēlāk traucēs, līdz ar to pieeja darbam būs daudz atbildīgāka. Jo lielāka darba dalīšana, jo samocītāks var būt rezultāts, ja nav kāds kurš to visu koriģē palielinot izmaksas, katrs domā tikai par savu šauro profilu neredzot un neiedziļinoties kopainā, savukārt tas var samazināt kvalitāti un palielināt izmaksas. Bet galvenā darba dalīšanas problēma ir tajā, ka šauras jomas speciālists visu mūžu var pieļaut vienas un tās pašas kļūdas tā arī nekad par to neuzzinot.

Kā jau iepriekš minēju, būvniecības izmaksas galvenokārt ietekmē projekts, materiāli un tehnoloģiskie risinājumi (gudrāk, ātrāk, lētāk, racionālāk). Kā piemēru aprakstīšu mājas būvniecību 2020. gadā Polijā, kur šāda tehnoloģija ir pilnīgi sveša.  Mājas gabarīti 14x9,6 m, platība ap 120 kvm, materiālu izmaksas ap 40tūkst. + siltumsūknis, būvniecības ilgums 70 pilnas darba dienas 2 cilvēkiem no pamatiem līdz mēbeļu salikšanai. Speciālisti no malas- vates pūtēji bērniņos (jo nav iespējams nomāt pūšamo iekārtu), siltumsūkņa uzstādītāji, virtuves iekārtas izgatavotāji un uzstādītāji. Māja ir skandināvu tipa koka karkass ar siltinātiem plāksnes pamatiem un dakstiņu jumtu, iekšējās apdares materiāli atbilstoši vietējai mentalitātei. Māja ir konstruktīvi vienkārša, salīdzinoši energoefektīva un ekonomiska, izmaksas par vairākiem tūkstošiem vēl varētu samazināt jumta izbūves noņemšana virs ieejas durvīm, bet tai ir ievērojama arhitektoniska nozīme, kā arī dažus tūkstošus ieekonomētu ne tik dārgu flīžu izvēle. Jaunu māju būvniecība nav mana ikdiena, tāpēc cilvēkiem, kuri to dara katru dienu, un kuriem ir visi nepieciešami instrumenti un materiāli, gan jau ka sanāktu ātrāk. Jāpiezīmē, ka būvēt ko jaunu ir vienkāršāk, ātrāk un daudz patīkamāk, ko nevar salīdzināt ar vecu ēku kapitālo remontu, kur nepārtraukti ir jāmeklē kompromisi starp labi-slikti, pareizi-nepareizi, šķībi-taisni. Aprakstīšu visu procesu pa dienām, kas bija pareizi, kas nepareizi, kas paātrināja un kas bremzēja būvniecības procesu. Uzreiz jāpiebilst, ka lielākā daļa darbu tika veikti nežēlīgā karstumā, kas visu bremzēja un padarīja darbu smagāku.

Jāpiezīmē, ka māja nav vienkārši skandināvu tipa, bet gan būvēta izmantojot skandināvu tehnoloģijas. Tas nenozīmē tikai koka karkasu, bet arī pamatu, sienu un jumta konstrukcija būs pavisam savādāka, nekā to ir pierasts redzēt LV. Arī ūdensapgāde un kanalizācija būtiski atšķiras no ierastā, tā veidota pēc pavisam citiem likumiem, noteikumiem un principiem, kuri drošības un efektivitātes ziņā pārspēj ierastos, bet elektroinstalācija vispār var likties kā no citas pasaules savas vienkāršības, īpaši ātrās ierīkošanas, efektivitātes, universāluma un ilgmūžības dēļ.

Dažus mēnešus pirms došanos uz Poliju, man tiek iedots projekts kokmateriālu aprēķināšanai, jo tie tur ir jāpasūta 2 mēnešus iepriekš un ir salīdzinoši dārgi. Projekts sastāv tikai no arhitektūras daļas (ēkas novietojuma zemesgabalā, iekštelpu plāna un fasādēm), viena mājas šķērsgriezuma un jumta plāna, tātad ne tuvu tādu papīru kaudze kā LV, no 2023. gada Polijā pat paredzēts atcelt būvatļauju, saskaņošanu vai tamlīdzīgi. Sarēķinu visu veidu kokmateriālus, pārējos materiālus sarēķinās saimnieks, kurš arī it kā ir būvnieks, kā arī nodrošinās visus instrumentus. Koka karkasa mājai nepieciešami daudzi specifiski materiāli, kurus arī LV nevar nopirkt, bet Polijā ar tiem ir vēl trūcīgāk, tāpēc visa plānošana un sagāde jāveic īpaši rūpīgi.  Lai paātrinātu un vienkāršotu būvniecību, pārliecinu saimnieku pasūtīt arī jumta kopnes. 2020. gada pavasarī ar iebraukšanu Polijā ir sarežģīti, bet pēc formalitāšu nokārtošanas dodamies ceļā.

1.diena.

Sākam taisīt siltināto zviedru pamatu plāksni. Pirms mūsu ierašanās ir veikti priekšdarbi- norakta plāna melnzemes virskārta, pa perimetru izrakts grāvis, kurā ieliktas drenāžas un lietusūdens notekcaurules, kā arī aptuveni kanalizācijas caurules. Grunts mālaina, tai virsū uzklāts ģeotekstils un sabērts šķembu-grants maisījums. Sākam to līdzināt un blietēt. Lai varētu orientēties vajadzīgajā augstumā un līmenī, pēc lāzera niveliera sataisu kupicas vajadzīgajā augstumā un iekrāsoju ar krāsu, tad ar ķerru tiek vesta grunts un izlīdzināta starp kupicām, nobraucam visu ar vibroblieti un sākam no sākuma. Civilizētā pasaulē gan šādiem darbiem izmanto kādus mehanizētus līdzekļus, nevis primitīvu roku darbu, bet kā saka- kurš dos nabagam ar lielgabalu šaut. Uzreiz gan redzams, ka grants ir par maz, vajadzīgas vismaz vēl divas kravas, saimnieks tomēr pasūta tikai vienu, tā būs vēlu vakarā. Nostrādājam pus dienu.

2.diena.

Turpinām līdzināt un blietēt pamatni. Pietrūkst grants, tā būs no rīta. Pirms mēneša mērnieks ir nospraudis būvasis, tās atzīmētas uz apkārt esošajiem orientieriem. Vadoties pēc tiem, grunts un L pamatu bloku augstuma, savelkam šņores. Pārmērot ir 5 cm atšķirība no projekta, piekoriģējam izmērus, pārmēram malas un diagonāles- viss precīzi. Nostrādājam pus dienu.

3.diena.

Atved granti. Pabeidzam grunts virsmas līdzināšanu un blietēšanu, īpaši lielu uzmanību pievēršot perimetra līmenim. Ķeramies klāt L blokiem, tie ir skandināvu orģinālie, jau aplīmēti ar šķiedrbetona plāksnēm un gataviem stūru elementiem. Arī to pareizie stiprinājumi ir laicīgi sagādāti, jo stiprināt tos ar naglu platēm nav nopietni-pārāk vājš savienojums.

. Sāku likt perimetru tā, lai bloki būtu precīzi līmenī un balstītos uz grunts ar visu virsmu. Celtniekiem ir teiciens- centimetrs nav kilometrs, bet labi zinu, ka kilometrs sastāv no centimetru summas, bet centimetrs no milimetriem. Par cik mana eksaktā izglītība nav ne mazākā mērā saistīta ar būvniecību, uzskatu sevi par amatieri ar pieredzi, un pieredze saka, veiksmīgas būvniecības pamatā ir precizitāte un secība- domāt, un tad darīt, nevis otrādi. Ja galdniecībā ķēru milimetru desmitdaļas, tad būvniecībā, ņemot vērā gabarītus, vismaz milimetrus, un jāsāk jau ar pamatiem. Laikietilpīgs process, tāpēc diena beidzas ar trīs izliktām pamatu malām.

4.diena.

Pabeidzam L bloku perimetru un aizpildam vidusdaļu, piekoriģējam arī kanalizācijas un ūdens cauruļu izvadus. Jāpiezīmē gan, ka pamatu vidusdaļā tiek likts tās pašas cietības EPS kā perimetrā, kaut gan vajadzētu mīkstāku. Vienkāršots pamatojums tāds, ka uz perimetru balstīsies daudz lielāks svars nekā vidusdaļā, un mīkstāka putoplasta atrašanās vidū noņemtu nevajadzīgu spriegumu no pamatu plāksnes, turklāt tas būtu arī lētāk, bet kā rāda pieredze- neviens tajā neiedziļinās un nevienu tas neinteresē, it īpaši, ja pašam nav par to jāmaksā. Pateicoties projektētājiem labāk un lētāk tiek aizstāts ar dārgāk un sliktāk. Sasienam un ieliekam perimetra armatūru, tās svars labi piespiež L blokus zemei un tie jau ir daudz stabilāki. Man tas ir svarīgi tāpēc, ka katru vakaru pēc darba būvlaukums pārvēršas bērnu spēļu laukumā, kā arī katru vakaru to apciemo 5-10 pilsētas iedzīvotāju, un katram no viņiem ir noteikti jāuzkāpj un jāpastaigā pa putoplastu. Šeit neviens neko tādu nav redzējis, ziņas ātri izplatās, tāpēc interese par to ir liela. Tā tas arī turpināsies līdz būvdarbu beigām, un katru vakaru ar šausmām man uz to būs jānoskatās, jo mani iebildumi pret to netiks ņemti vērā.

5.diena.

Atzīmējam starpsienu atrašanās vietas un sākam likt siltās grīdas apkures caurules, stiprinām ar takerskavām , kopā 15 cilpas.

6.diena.

Pabeidzam apkures caurules. Vajadzētu uzlikt kolektorus un nopresēt, bet saimnieks saka- nevajag, jo to viņam nav un tas viņam liekas lieki. Pēc statistikas kādi cauruļu bojājumi atklājas ārkārtīgi reti, vai drīzāk nekad, bet to dara lai noņemtu no sevis atbildību. Šinī gadījumā atbildību uzņemas saimnieks, tāpēc man atliek tikai piekrist. Sākam siet armatūru, jo par metinātajiem armatūras režģiem Polijā neviens nav dzirdējis. Jāsien ir daudz- ap 13 tūkst. savienojumu, ik pa gabalam pēc izmēriem pieķeram ar rokas sienamo, pēc tam ejam pāri ar Makitas sienamo pistoli. Par cik ir sestdiena, tad strādājam pus dienu.

7.diena.

Pabeidzam siet armatūru un sākam gatavoties betonēšanai, tas nozīmē L bloku piebēršanu no ārpuses, noderētu kāds mikro traktoriņš, bet jāiztiek ar to kas ir… smags roku darbs, taču daudz racionālāk, ātrāk un lētāk, nekā nejēdzīgu un dārgu koka konstrukciju un veidņu taisīšana pamatu perimetra balstīšanai, kā to dara daudzi speciālisti, tādējādi nevajadzīgi palielinot būvniecības izmaksas. Darba laikā patstāvīgi tiek kontrolētas perimetra līnijas.

8.diena.

Saimnieks pasūtījis betonu 12 m3, man tas liekas aizdomīgi maz, pēc maniem aprēķiniem vajag 17,5 m3, par ko beigās arī izdodas pārliecināt saimnieku. Betons tiks piegādāts 16.00, un tā ir liela kļūda- pārāk vēlu, par ko arī vēlāk pārliecināsimies. Diena paiet neko nedarot. 16.00 sākam liet betonu, viens lej, otrs līdzina, saimnieks palīdz ar vibrovāli, beigās izlīdzinām ar vibrolatu. Pēc 2 stundām beidzam līdzināšanu. Betona daudzums precīzs, pāri paliek divi spaiņi. Līdz ar tumsu betons gatavs “helikopteram”. Mazliet pabraucam, bet ir jau melna nakts, un biezi apdzīvotā rajonā troksnis liekas nenormāls, arī suņi visapkārt rej un gaudo. Pārtraucam koncertu un prožektoru gaismā ar špahteļlāpstu kārtīgi izlīdzinu perimetru. Mājā būs divas skandināvu tipa vannas istabas ar ūdens noteces trapiem, par cik tie atrodas tuvu ārsienām aizsniedzamības attālumā, tad esmu tos novietojis 15mm zem pamatu plāksnes betona līmeņa, un kamēr betons vēl mīksts, notīru tos un uztaisu ap tiem kritumu, vēlāk tas palīdzēs vannas istabas grīdas kritumu ierīkošanā. Nākošā diena ir brīvdiena, uzliekam tikai ūdens laistītājus un novērtējam kas sanācis. Plāksnes vidusdaļā līmenis peld 10mm robežās, bet perimetrs ir labāks, tā līmenis peld tikai 2mm robežās. Ar rezultātu esmu apmierināts, nav slikti priekš amatiera, it īpaši ņemot vērā to, ka profesionāļiem pamatu perimetrs peld vairākos centimetros.

Tātad gandrīz nedēļas laikā, izmantojot racionālākos risinājumus, esam tikuši pie mājas pamatiem, tie ir siltināti un neprasa nekādu papildus apstrādi no ārpuses, vēl tikai nepieciešams perimetra siltinājums, bet tas būs vēlāk. Mums ir arī melnā grīda un iestrādātas grīdas apkures caurules. Ja būtu izvēlējušies arhitektu uzstājīgi ieteiktos lentveida pamatus, tad cik tālu mēs būtu tikuši? Izmantojot nomātās pamatu veidnes varbūt mums arī būtu lenta gatava, bet stipri šaubos, ja veidņus taisītu paši- tad noteikti nē. Vai pamati būtu siltināti un ar beigu apstrādi no ārpuses- noteikti nē, nemaz nerunājot par melno grīdu un apkures caurulēm. Ir arī izslēgta iespēja, ka arī grīda starp lentveida pamatiem ar laiku varētu nosēsties un grīdlīstes karātos gaisā. Esam ietaupījuši gan uz materiāliem, gan arī pamatīgi uz darbaspēka izmaksām. Lentveida pamati arī nebūtu izolēti no grunts un tajos vienmēr būtu kapilārais mitrums. 

Darbu paātrināja tas, ka izmantojām oriģinālos skandināvu L blokus, bija arī gatavas perimetra armatūras aptveres un stiprinājumi, armatūras sējējs, takerskavu pistole, bija arī lielās putoplasta loksnes. Vēl ātrāk būtu bijis, ja būtu jau gatavie metinātie armatūras perimetri un metinātie armatūras režģi.  

Siltinātā zviedru pāksnes trūkums ir tas, ka to tehnoloģiskā izbūve liek pamatu vidusdaļā izmantot nevajadzīgi lielu putoplasta daudzumu no siltumizolācijas viedokļa, bet kopumā tā tik un tā izmaksā mazāk nekā tradicionālā lenta līdz tādai stadijai.

Šeit vēl varētu rasties jautājums par EPS putoplasta, nevis ekstrudētā izmantošanu plāksnes siltināšanā. Tiek uzskatīts, ka EPS atšķirībā no ekstrudētā ir higroskopisks, tāpēc teorētiski labāk būtu izmantot ekstrudēto, bet ja precīzi, tad EPS ilgstoši mērcēts ūdenī uzsūc mitrumu tikai 3%, un ja kādam tas šķiet milzīgi daudz, tad var izmantot ekstrudēto, kas gan ir ievērojami dārgāks, vai arī izolēt EPS no grunts. Jāpiezīmē, ka putoplasta L pamatu bloki tiek ražoti tikai no EPS, Skandināvijā tie pārsvarā tiek likti uz šķembām, kuras neuzsūc mitrumu, bet ievērojami apgrūtina to precīzu uzstādīšanu, bieza šķembu slāņa esamība zem pamatiem arī perimetra siltināšanu padara neobligātu. Izmantojot granti zem putoplasta pie augstiem gruntsūdeņiem, EPS no grunts var izolēt ar plēvi, bet arī tas ievērojami apgrūtina bloku uzstādīšanas precizitāti, tad labāk izmantot kādu krāsojamu hidroizolāciju. 3% mitruma iespējamība (ja tas stāv ūdenī) 5cm biezā putoplastā varbūt vēl kaut ko ietekmētu, bet 30cm bieza slāņa apakšējā kārtā tas ir nenozīmīgi. Optimāls variants sirdsmieram vēl būtu izolēt tikai L blokus no grunts, bet vidū likt tikai apakšējo kārtu 5cm ekstrudēto.

9. diena.

Sākam garināt kokmateriālus, izzāģēt "hederu" ligzdas un taisīt sienas. Nemaz necerēju, ka Polijā būs pieejama koka konstrukcijām paredzētā izolācijas vate 565mm platumā, bet izrādās, ka arī 600mm vati nevar dabūt, ir tikai 610mm vate, tāpēc karkasa stati jāliek nevis standarta CC 600mm attālumā, bet CC 645mm, kas atkal piebremzē procesu. Mājas plānā ielas pusē arhitekts virtuvē ir iezīmējis arī virtuves iekārtu, tās darba virsma ir arī pie loga, bet loga augstums no grīdas ir 76cm. Tas jau ir tikai arhitekts, viņam nav ne jausmas, ka virtuves darba virsmas minimālais augstums ir 90cm, logi vēl nav pasūtīti, tāpēc palielinām visu ielas pusē esošo logu augstumu no grīdas virs 90cm. Nesošajās sānu sienās virs lielajiem logiem un durvīm liekam līmkokus. Tiek uzstādītas arī stalažas. Sienas sēdinām uz 8mm mīkstās blīvējuma lentas, kas kalpo kā blīvējums un hidroizolācija.

10. diena.

Pabeidzam taisīt sienas, ar atsaitēm tās iztaisnojam, pārbaudām līnijas, leņķus un diagonāles. Par cik naktī iespējams neliels lietus, drošības pēc apklājam līmkokus ar papi.

Koka karkasa mājas būvēšana nav iedomājama bez naglu pistoles. Ja, piemēram, galdnieks zin, ka formātzāģu pasaulē flagmanis ir Altendorfs, tad namdaris zin, ka konstrukciju naglu pistoļu pasaulē tas ir Paslode, bet visas pārējās ir tādā mājsaimniecības amatieru līmenī. Esmu pārliecinājies, ka ar Paslode intensīvi strādājot 16 stundas dienā, tā uzticami un stabili kalpo daudzus gadus, tāpēc arī tās izmanto industriālie profesionāļi. Tām ir arī profesionāļu darbības režīms, kad naglas tiek šautas spiežot kontaktoru un turot mēlīti, nevis otrādi, tādējādi panākot naglošanas ātrumu 3 naglas sekundē, amatiera rokās gan tā pārvēršas par samērā traumatisku instrumentu, tāpēc bez pamatīgas pieredzes šo režīmu labāk neizmantot. Vēl šīm pistolēm raksturīgi ir lieliska darbība šaujot naglas šaurā leņķī. Par cik mums Paslode nav, tad naglošana neiet tik ātri kā gribētos. Arī kompresora ieslēgšanās režīma gaisa spiediens ir pārāk zems, un pusi naglu nākas līdz galam iesist ar āmuru.Abi šie faktori pamatīgi palēnina darba ātrumu.

11. diena.

Gatavojamies jumtu kopņu likšanai. Kopnes stiprināsim ar leņķiem- ļoti daudz jāskrūvē. Arī šī procesa ātrumu varētu palielināt 4-5 reizes, ja izmantotu speciālu naglu pistoli leņķu un tamlīdzīgu lietu naglošanai, bet visu jau nevar gribēt :) 10:00 atbrauc krāns un sākam.

13:00 kopnes saliktas, saliekam jumta atsaites. Par spāru svētkiem šeit neviens neko nav dzirdējis, tāpēc nākas to izskaidrot saimniekam.

Ozola meklēšana pārvēršas neiespējamā misijā, pēc stundas tas tomēr tiek atrasts, un uzmeistarojam kaut ko līdzīgu vainagam.

Ballīte var sākties...

Spāru svētki 11. darba dienā no būvdarbu sākšanas (bez visiem profesionāliem instrumentiem un vēl nestrādājot visas pilnas darba dienas) divu cilvēku spēkiem- tas ir jānosvin.

12.diena.

Skandināvu tehnoloģija paredz mājām dubultdrošu jumtu. Liksim pilno dēļu klāju, tad jumta papi, latas un dakstiņus. Jumta dēļiem jau nav jābūt pirmās šķiras, bet ne jau tādiem, kuri spundē neiet kopā, tāpēc darbs neiet tik ātri kā gribētos. Skandināvijā jumta dēļus var nopirkt arī jau saskavotus kopā lielās plāksnēs, tad to likšana iet pavisam ātri. Kad jumtam viena puse pabeigta, tad īpaši precīzi apzāģēju galus, un uzreiz liksim tam virsū papi, lai iespējamie nokrišņi to lieki nesamērcētu. Izpakojam saimnieka sagādāto papi, un atklāju, ka tā nav īstā, bet kaut kāds draņķis. Jā, tai ir līmes joslas augšā un apakšā, kā jau jumta papei, bet pati pape sastāv no vēja membrānai līdzīga tekstila, kurš no vienas puses ir pārklāts ar bitumena krāsu, un ir ārkārtīgi plāna. Saulē uzkarstot bitumens pielīp pie apaviem, un uz jumta paliek tikai tekstils. Pārbaudot vietējo veikalu sortimentu atklājas, ka šeit var dabūt tikai parasto tradicionālo papi bez līmes joslām, vai arī biezo uzkausējamo. No pieredzes zināms, ka parastā pape zem dakstiņiem pēc 60-70 gadiem sadrūp, bet varbūt tomēr labāk to likt, nevis mūsu krāsoto lupatu. Saimnieks tam nepiekrīt, tāpēc liekam to, kas sagādāta. 

Ideālākā jumta pape, kādu nācies redzēt, ir Mataki Haloten 380 easyfix. Tā ir bieza, no abām pusēm pārklāta ar tekstilu, līmes joslām, kā jau visas normālas jumta papes, bet galvenais- virs augšējās līmes joslas ir ir atstāta dažus cm plata skavošanas josla, to var pieskavot neplēšot nost plēvi no līmes joslas, kas savukārt novērš nākošās papes joslas pirmslaicīgu pielipšanu uzklāšanas laikā, kas īpaši svarīgi to klājot tiešos saules staros. Abas pretī esošās līmes joslu plēves noplēš vienlaicīgi pēc augšējās malas pieskavošanas.

13.diena.

Naglojam jumta dēļus otrai jumta pusei. Sākas problēmas ar kompresoru, tas normāli neieslēdzas, bet sāk īdēt, kamēr izsit drošinātājus, tāpēc ik pa laikam jālec no jumta un jāskrien tas izslēgt, un tad atkal ieslēgt- kavē laiku un bendē nervus. 

 Atkal īpaši precīzi apzāģēju jumta dēļu galus, jumtam jābūt precīzi leņķos, jo izvēlētais dakstiņu modelis ar nobeiguma dakstiņiem īpaši nedraudzējas ar šo jumta konstrukcijas tehnoloģiju. Par to arī vēlāk nāksies pārliecināties, cik svarīgs ir katrs milimetrs.

Šīs jumta plaknes vidusdaļā papi neliekam, jo tur vispirms būs jāpievieno nojumes jumts.

14.diena.

Iebetonējam stabiņus nojumes balstiem ar regulējamu plāksni galā. Sākam likt pretvēja membrānu uz sienām. Tā ir 3 metrus plata, nevis kā LV nopērkamā 1 metru platā- tikai jumtiem un suņu būdām domātā. Es gan būtu licis kādu lokšņu materiālu, bet saimnieks ir izvēlējies vienkāršāko sienas pīrāgu.

Starp spārēm ienaglojam latas un uz tām pieskavojam vējplēvi, lai neļautu bērniņu siltinājumam saskarties ar jumta dēļiem, to savienojam ar sienas membrānu veidojot ventilācijas spraugu.

Ventilācijas spraugas veidošanai starp siltinājumu un jumta dēļiem eksistē arī dažādi orģināli risinājumi, viens no tiem šajā bildē, bet tie parasti ir jumta konstrukcijai CC1200.

15.diena.

Taisām nojumes konstrukciju un uzliekam pirmās divas kopnes, tālāk jumtu netaisām, jo gaidāms lietus.

Latas gala sienai un sākam fasādi. Mājas gala lielais logs ir vienīgais, virs kura vajadzēs lāseni jeb augšējo palodzi, pārējie logi ir zem pažobelēm.

Mošķu ķērāji ventilējamās fasādes apakšmalā.

16.diena.

Turpinām taisīt nojumes jumtu virs ieejas. Jumta kopņu izgatavotājiem bijis iemeties kāds errors, jo viena kopne ir pavisam citā leņķī. Nākas tai pieaudzēt klāt no sāniem bruses iegūstot vajadzīgo formu.

Nepareizā jumta pape arī pietrūkst, izlīdzamies ar biezo bitumena jumta segumu, vismaz nojumes jumts būs ūdensdrošs, nevis kā visai pārējai mājai. 

Tiek atvesta arī siltinājuma vate, kuru saimnieks pasūtījis pirms vairākām nedēļām. To izkraujot uzreiz var just, cik ļoti atšķiras dažādu paku svars, no dažām pat ūdens tek laukā, bet pats galvenais- tā nav pareizā izmēra. Sienas karkass mums ir no 45x195 mm kokiem, tātad optimāli vajadzētu divas kārtas 100mm vati, bet saimnieka pasūtīta un atvesta ir 200mm, turklāt vēl slapja. Tā ir MILZĪGA kļūda, uz kuru saimnieks tik parausta plecus- kā ir tā ir. Jāsāk laikam saprast kur mēs atrodamies, un ka šeit neviens sīkumiem un detaļām uzmanību nepievērš, turklāt pēc vates izkraušanas visi apkārtnes bērni to sāk izmantot kā spēļu laukumu, mani iebildumi netiek ņemti vērā.

17.diena.

Taisām otru gala sienu- pretvēja membrāna, latas un dēļi, arī bērniņu lūka. Fasādes dēļi ir iepriekš gruntēti fasādes krāsas tonī.

18.diena.

Taisām ielas puses fasādi. Lai noslēptu visus dēļu galu savienojumus, izdomājam, ka logu apdares aplodas liksim visā sienas augstumā, un visus savienojumus noslēpsim aiz tām. Tas ļaus ne tikai ekonomiskāk izmantot materiālus, bet arī piešķirs fasādei dzīvāku un interesantāku izskatu.

19.diena.

Tiek iestrādāta augšējā palodze vajadzīgajā izmērā zem fasādes lielajam gala logam, un pabeigta gala fasāde, gala pažobeļu krāsošana.

20.diena.

Par cik gaisa temperatūra ēnā pārsniedz +30, un saulē pastrādāt ir neiespējami, pārceļamies uz iekštelpām, jo arī uz dakstiņu piegādi vēl ir jāgaida. Arī šeit ir jāizvērtē darbu secība- kas ir racionālāk un ātrāk, tas ir- kas samazina būvniecības izmaksas un kas tās palielina. Tātad mums ir viena liela telpa, un vairums speciālistu tagad ķertos pie starpsienu izbūves. Nesošās starpsienas, protams, būtu jāveido pirms jumta konstrukcijas montāžas, citreiz starpsienas jātaisa lai balstītu ārsienas kad jumta spārēm ir tendence tās izspiest (neaizmirstot par tvaika izolāciju pievienojuma vietā ārsienai), bet šis nav tas gadījums. Būtu muļķīgi tagad taisīt starpsienas un taisīt apdari daudzām nelielām virsmām, ja ir iespēja strādāt ar lielām plaknēm, turklāt bez starpsienām ir arī vieglāk izveidot vienlaidu tvaika izolācija uz ārsienām un griestiem.  Izlīdzinošā grīdas kārtas ieliešana vēlāk stipri paātrinātu starpsienu izbūvi. bet to liet mēs nevaram, jo trīs guļamistabās paredzētas lamināta grīdas, pārējās grīdas flīzētas, līdz ar to, lai iegūtu vienādu grīdas nobeiguma līmeni, grīdas izlīdzinošā kārta dažādās telpās jālej būs dažādos līmeņos, turklāt divās vannasistabās grīdas būs ar kritumu. Ņemot to visu vērā, sāksim ar ārsienu siltināšanu, apdari un griestiem.

Mūsu slapjā vate ir ne vien nepareizajā biezumā, bet arī krāvums vairākas dienas ticis izmantots kā bērnu spēļu laukums, tāpēc tā ir briesmīgā stāvoklī. Slapjākās pakas ir vispār izšķīdušas, citas šķietami sausās pēc pakas atvēršanas tā arī paliek 10 cm biezumā, nevis 20. Šķirojam to un izmantojam tikai labāko no tā kas ir. Griestiem vate nepietiks, turklāt nākas pārliecināt saimnieku, ka ar lokšņu vati bērniņus, kuru konstrukcija ir veidota no kopnēm, tik un tā normāli nosiltināt nav iespējams. Lai arī nepareizi, ārsienas nosiltinātas strādājot nežēlīgā karstumā ar respiratoru uz deguna.

21. diena.

Taisām tvaika izolāciju. Sagādāta pareizā 300g plēve ar diviem locījumiem rullī, viens locījums ir 20 cm platumā, kuru ērti ielocīt stūrī, tādējādi atvieglojot plēves uzstādīšanu. Nelaime tik tā, ka gādājot plēvi saimniekam iemeties errors aprēķinos, un plēve pietiek ārsienām un pusei griestu. Vēl tiek atrasta 180g plēves gabals, ar kuru pietiek vēl ceturtdaļai griestu. Tālāk jābrauc ķemmēt vietējie būvmateriālu veikali. Izskatās, ka Polijā priekšstats par tvaika izolāciju vēl ir miglā tīts, tāpēc izdodas atrast tikai dzelteno, plāno, otreizējās pārstrādes plēvi, kura īsti nav cienīga saukties par tvaika izolāciju. Šeit neviens nekādas problēmas tajā nesaskata, tāpēc esam spiesti likt to pašu.

Nolīmējam savienojumus ar lentu, kura tam īsti nav paredzēta, vel gribu nolīmēt plēves skavojuma vietas, pret ko saimnieks kategoriski iebilst, nu tad neko, ne jau es pasūtu mūziku. Par cik ir nežēlīgi karsta sestdiena, tad nostrādājam pus dienu.

22. diena.

Montējam 45mm latas uz sienām un griestiem.

Tuvojas Līgo svētki, par cik to svinēšanas tradīcija Polijā ir nekādas, tad jābrauc brīvdienās uz Latviju.

Par cik atrodamies Polijas vidienē, tad šeit valda kontinentālais klimats, tas nozīmē lielu karstumu, iespējamu strauju laika apstākļu maiņu, ļoti spēcīgas vētras un negaisus. Kādu dienu piedzīvojām pat tādu kā atmosfēras triecienvilni- gaišā dienas laikā un pilnīgā bezvējā, pēkšņi pāri brāzās tik spēcīga vēja brāzma, it kā blakus būtu sprāgusi kāda aviobumba, tika izrauta vējplēve no durvju un logu ailēm, vate un lielās putoplasta loksnes aizlidoja pa gaisu, pēc tam atkal viss kluss un mierīgs. Tāpēc pirms aizbraukšanas saliekam uz jumta vertikālās latas, lai atbraucot jumta papi atrastu savā vietā.

23. diena.

Brīvdienas beigušās, turpinām darbu. Horizontāli apzāģējam platos spāru galus uz šaurāku izmēru, saliekam vējdēļus un dakstiņu latas vienai jumta pusei.

Pasūtītie dakstiņi ir atvesti līdz vietējam veikalam. Nekādi oriģinālie bleķi dakstiņu jumtiem nav nopērkami, jo šeit katram speciālistam ir savs viedoklis kādiem tiem jābūt, un tāpēc prakse šeit ir tāda- komplektā dakstiņu jumtam nāk tādas pašas krāsas skārda loksnes- taisi pats ko un kā gribi. Sazīmēju visus nepieciešamos bleķus un aizvedam vietējam skārdniekam, rīt viss būs gatavs.

24. diena.

Latas otrai jumta pusei, vējdēļi, renes, bleķi un ķemmes. Skārdnieks bleķus sataisījis nevis pēc maniem rasējumiem, bet pēc sava prāta- par lielu, un vēl- tie nav cirsti ar giljotīnu, jo tādu šeit laikam vienkārši nav, bet griezti ar apaļo ruļļu asmeni, t.i. taisīti uz mazā amatieru rokas aparāta. Ja giljotīna nocērt skārdu taisni un smuki, tad ruļļu asmens griezuma vietu mazliet izstiepj un deformē, tāpēc visas skārda detaļas ir mazliet līkas. Tā te notiek un jāstrādā ar to kas ir.

25. diena.

Galvenais ātras dakstiņu montāžas noslēpums ir to uzcelšanā uz jumta. 7:30 tiek atvesti dakstiņi un sākam tos iznēsāt pa jumtu. Šī darba daļa ir ļoti smaga. Kad tas ir paveikts, tad duša, sausas drēbes, un varam sākt krāmēt.

Tie ir vietējā ražojuma presētie glancētie māla dakstiņi ar pārgudro profilu, briesmīgākie, kādi jebkad nākušies likt. Tiem ir ierobežota vertikālās regulēšanas iespēja, bet horizontāli tos nav iespējams regulēt ne par mata tiesu. Ja betona dakstiņus horizontāli var bīdīt 3-4 mm, šāda paša profila vācu ražotos vismaz par 2 mm, tādējādi summāri izretināt tos vai saspiest par dažiem cm piemērojoties jumta garumam, tad šos vispār nemaz, un komplektā ar nobeiguma dakstiņiem un šādas konstrukcijas jumta tipu viss izskatās bēdīgi- ja aprēķinātajā jumta garumā vai tā ģeometrijā būs nobīde par dažiem milimetriem, var būt problēmas.

Dakstiņi ļoti slikti pieguļ viens otram, precīzāk sakot- nepieguļ vispār, viens pret otru balstās dažos punktos, starp tiem ir šķirbas, vizuāli izskatās, ka tie karājas gaisā. Pārgudrā profila vācu ražojumam šādas vainas nav novērotas. Un vēl tā krāsa- tas vēl nekas, ka tā atgādina 80-90to gadu par blatu dabūjamo izlietņu un klozetpodu krāsu, bet galvenais, ka tā ir tik tumša- vasaras saulē uz tiem noteikti var cept gaļu, olas vai ko citu, bet mājai par labu tas nenāk. Jumts liekas lēnāk nekā parasti, un līdz 2 dienā līdz ar lietu esam izlikuši vienu jumta pusi.

26. diena.

Uzliekam dakstiņus ielas pusē, izņemot jumta izbūvi un sateknes. Dakstiņi jāliek apkārt izbūves jumtam, un tad jānāk uz leju, tas nemaz neiet tik ātri ar šiem dakstiņiem, kā gribētos. Sagādātais gofrētais alumīnija kores blīvējums nederēs- par šauru, tāpēc no veikala atvedam kores birstes, der labi, tās arī liksim zem kores dakstiņiem. Sestdiena- īsā diena.

 

27. diena.

Dakstiņi izbūves jumtam un sateknes, daudz jāmēra, jāgriež, jāurbj un jāskrūvē,ļoti ķēpīgs darbs, tur arī aiziet visa diena.

                           

28. diena.

Uzliekam dēļu fasādi ēkas sētas pusē, krāsojam.

29. diena.

Uzliekam jumta kores.

Šāda tipa jumtam aizšūt pažobeles  nav obligāti, bet mūsu gadījumā to liek jumta izbūves griesti. Aizšujam pažobeli, aiz tās ievietojam arī gofras elektrības vadiem, tur būs fasādes apgaismojums. Izbūvi balstošos stabus esmu uztaisījis pēc projekta, bet saimnieks vidējo atstarpi grib lielāku, divus vidējos stabus nākas pagaidām demontēt.

30. diena.

Aizšujam pažobeli otrā mājas pusē, krāsojam pažobeles un sienas. Jumta izbūves gala sienā būs dekoratīvs pusapaļš logs, tāpēc pārtaisu jumta gala kopni.

31. diena.

Mājas galā taisām atveramu bērniņu lūku, bērniņos montējam ventilācijas caurules no abām vannasistabām. Krāsošanas darbi.

32. diena.

Jauka sestdiena sākas 6 no rīta ar uzmundrinošām smagā perforatora skaņām aiz loga, bet tas te ir normāli. Šodien paredzēts ierīkot mājas iekšējo elektroinstalāciju. Šis noteikti ir pats patīkamākais, tīrākais un vieglākais darbs mājas būvniecībā, bet kā par nelaimi arī pats ātrākais, tas aizņem tikai vienu dienu pirms iekšējās apdares, un nepilnu dienu pēc tās. Elektriķi par to prasa brangu naudu, jo pārsvarā strādā pēc tradicionālajām sentēvu metodēm. Iemesls tam varētu būt informācijas un zināšanu trūkumā, ka var arī savādāk, ātrāk un labāk, kā arī nepieciešamo elektroinstalācijas materiālu trūkums.

 Pat specifiskos  elektroinstalācijas materiālu veikalos var atrast 10 veidus zemapmetuma instalāciju kārbas, un 20 veidu virsapmetuma, bet pilnīgi nevienu no koka karkasam domāto ļoti plašā klāsta, jo lielākai daļai pat nav nojausmas par to eksistenci. Tā pat ir ar elektrības vadiem- kabeļu ir daudz un dažādi, bet ar vadiem jeb dzīslām pavisam trūcīgi. Materiālus dabūt var, tie jāpasūta, tikai jāzin kur un tieši ko vajag. Situācija ļoti atpalikusi un stagnējoša, kas ievērojami palielina izmaksas, bet par to ir atsevišķs stāsts un tēma. Skandināvijā jau no vismaz pagājušā gadsimta vidus izmanto pavisam savādāku elektroinstalācijas tehnoloģiju, kura ir daudz labāka un efektīgāka ar neskaitāmām priekšrocībām, viss ir standartizēts, saprotams un vienkāršs. "Dzelzs priekškars" ir kritis pirms 30 gadiem, varbūt ir laiks paskatīties kas notiek citur pasaulē.

Par cik ceļam privātmāju, nevis Nacionālo bibliotēku, tad nekādi inženiertīklu plāni un rasējumi mums nav, un nav arī nepieciešami, tie ir dārgi, tā pat mēdz būt nepilnīgi un kļūdaini. Ar saimnieku izrunājam specifiskās vēlmes, pārējais viss ir loģiski un pēc veselā saprāta. Guļamistabās viss skaidrs, vannasistabā siltumsūknis, veļasmašīna, veļas žāvētājs, divu veidu apgaismojumi, ventilators, fēns, elektriskās zobu birstes lādēšana utt., kaut kur iebūvējamās lampas, kaut kur lustras, kaut kur rozetes Ziemassvētku lampiņām logos, kur kas slēdzas, varianti tv likt pie sienas, gan uz tv galdiņa, iespēja nākotnē ievilkt interneta kabeli, kā arī satelīta antenu, dolby surround iespējas, variants lādēt mazo putekļsūcēju sienas skapī, āra apgaismojums un rozetes utt. Savelkam visu kas jāvelk, izņemot starpsienas un virtuves zonu, tur vajadzēs specifiskāku virtuves iekārtas plānu. Saliekam instalācijas kārbas, savelkam gofras, gofrās ievelkam vajadzīgo izmēru un krāsu vadus, tās mums ir sešas, katrai sava nozīme. Par elektroinstalācijas principiem un tehnoloģijām uzrakstīšu atsevišķu tēmu.

Testējam fasādes apgaismojumu.

33. diena.

Mums ir viena liela telpa, šinī stadijā muļķīgi būtu to sadalīt ar starpsienām atsevišķās telpās, kā to daudzi dara, un tad taisīt apdari daudzām plaknēm, ja var strādāt ar dažām, tādējādi ievērojami ieekonomējot laiku un darbu- griesti mums jāliek vienā telpā, nevis deviņās, izkraujam reģipsi un sākam. Darbu ļoti ievērojami paātrina arī automātiskā skrūvju pistole ar skrūvēm lentās, kaut arī tā bieži niķojas.

Ideāli būtu, ja būtu pieejamas speciālās griestu reģipša loksnes, kurām gropes ir ne tikai sānos, bet arī galos, jā, ir arī tādas, bet par tādām, protams, te neviens nav dzirdējis.

34. diena.

Pabeidzam griestus un ķeramies pie sienām. Vispirms tur vajag salikt vati, bet atrodamies Polijā, kur 45mm vate loksnēs nav nopērkama, ir tikai 50mm metru plata mīkstā vate ruļļos, kas paredzēta horizontālām virsmām. Tā jāgriež pa gabaliem un jāstutē sienās starp horizontālajām brusām, tā ir pārāk mīksta un krīt ārā. Tas pārvēršas murgainā pasākumā ar skavām un striķiem kur nepieciešams. Virsū liksim OSB un reģipsi. 

35. diena.

 Pabeidzam sienas ar vati, OSB un reģipsi.

 Rekomendācijas par divām reģipša kārtām laikam izdomājuši tā ražotāji, lai dubultotu pārdošanas apjomu. Kaut kur tas arī der, bet karkasa mājā nekas nav labāks par OSB + reģipsis, palielina konstrukcijas stiprību, jebkurā vietā jebko var piestiprināt pie sienas, un nekad nekur nav nekādas plaisas. 

Polijā, tāpat kā Latvijā, kur nav pilnīgi nekādu koka karkasa māju būvēšanas tradīciju un vēstures, OSB loksnes tiek pārdots kā pusfabrikāts- to platums ir 125 cm. Kurš ir izdomājis tādu izmēru un kam tas ir domāts? Tāds izmērs neatbilst pilnīgi nekādiem būvniecības standartiem. Koka konstrukciju standarts ir CC 600mm, un visās valstīs, kur būvē koka karkasu mājas, ir arī nopērkams lietošanai gatavas OSB loksnes 1200 mm platumā, precīzāk sakot 1197 mm ņemot vērā kompensācijas šuvi, gan arī pusloksnes 597 mm, gan arī 897mm, bet valstīs, kur neko no tā nesaprot, mauc tikai 125 cm, brīnums, ka reģipsis nav tādā platumā. Bēdīgi, ka esam tik atpalikuši un stagnējoši.

36. diena.

Sākam taisīt starpsienas un atklājam, ka arhitekts pieļāvis tipisko arhitektu kļūdu novietojot durvis istabas stūrī bez atkāpes no sienas. Tas atkal pierāda to, ka vairums arhitektu ir ne vien tālu no praktiskās būvniecības, bet arī kā dizaineri ir pilnīgi nekādi. Iedomājieties, kādas izskatās durvis, kurām aplodas ir tikai vienā pusē, bet otrā tikai šaura līstīte, it īpaši, ja tās ir kādā kontrasta krāsā ar sienas krāsu. Un ja tās vēl būtu kāds zebrano tipa finierējums ar tīģerādas vai zebras ādas imitāciju- īsta katastrofa. Atceros kā reiz taisīju greznas jūgendstila ozolkoka durvis ar kolonveidīgām aplodām un lielu greznu karnīzi, izbraucot tās uzstādīt izrādījās, ka vienā pusē tās ir telpas stūrī bez atkāpes no sienas, raudādams zāģēju nost karnīzes galu un kolonveidīgo aplodu, rezultāts izskatījās pēc avārijas, kur siena ietriekusies durvīs, bet arhitektu tas neinteresē, viņš savu darbu padarījis un sen jau ir gabalā.

Tā nu vienu starpsienu nākas pārbīdīt lai izveidotu durvju ailes atkāpi no sienas. Ja grīda mums būtu jau izlīdzināta, tad starpsienas taisītu guļus stāvoklī un celtu augšā tāpat kā to dara ārsienām, būtu stipri ātrāk, bet šeit tas neder, tāpēc nākas iet ilgo ceļu un katru koku piezāģēt atsevišķi.

37. diena.

Turpinām taisīt starpsienas. Tiek atvestas sniega barjeras jumtam, tās ir vietējā ražojuma, un kā jau varēja gaidīt, nav savietojamas ar skandināvu tipa jumta konstrukciju, tiek meklēti dažādi varianti to uzstādīšanai. jo citi modeļi šeit nav pieejami.

38. diena.

No rīta pabeidzam starpsienas, izņemot tās, kurās vajadzēs likt ūdens caurules vannasistabās, un virtuves zona, kur vajadzēs vilkt elektrību. Plānā ir nošpahtelēt šuves un braukt brīvdienās. Ķersimies klāt špahtelēšanai, izmantojot sietlentu reģipša šuvēm. Zinu, ka sietlenta skaitās vidēja aizsardzība pret plaisām, papīra lenta- augsta, sietlentu iestrādāt ātrāk, papīra- ilgāk. Ar papīra lentu ir slikta pieredze, gadījies, kad krāsojot gatavu sienu, tā pēkšņi kaut kur uzmet burbuli, nākas to vietu griezt ārā, špahtelēt un zaudēt laiku, bet ar sietlentu nekad nekur nav bijušas nekādas problēmas. Ņemu saimnieka sagādāto lentu- pavisam maziņš rullītis, bet virsū rakstīts 100m. Attaisot to vaļā saprotams, ka tā nav kļūda- plāna un vārga kā zirnekļu tīkls un ļoti lielām acīm, protams, ka vietējā ražojuma. Aizbraucot uz veikalu pārliecinos, ka šeit citu alternatīvu nav. Par cik saimnieks atrodas ārzemēs, tad zvanu un saku, lai atved no ārzemēm kaut ko normālāku. Laiks brīvdienām.

7. nedēļa.

Mājas būvniecība ir apmēram pusē. Esam tikuši pie normālas importa sietlentas (ne poļu ražojuma), un sākas garlaicīgie špahtelēšanas un slīpēšanas darbi. Šeit ļoti noderētu un darbu paātrinātu slīpmašīna "žirafe", tāda mums ir, bet ļoti smaga, stīva un neērta, tā kā liels labums no tās mums nav. Vadoties pēc virtuves iekārtas plāna tiek savilkta elektrība un ūdens virtuves zonā un vienā vannasistabā, tur tiek pabeigts osb un reģipsis.

Ūdens inženiertīkli ir maksimāli vienkārši. Pirms pamatu betonēšanas tika ievilkts ienākošais ūdensvads vannasistabas stūrī, no turienes pa pamatiem aizvilktas divas izolētas ūdenscaurules līdz otrai vannasistabai, pārējais viss ir sienā, jo virtuve atrodas aiz vannasistabas sienas. Pēc skandināvu tehnoloģijas ir aizliegti jebkādi slēptie ūdens cauruļu savienojumi grīdās vai sienās, visas caurules ir vienā gabalā, visi savienojumi ir ūdensdrošajā ar hidroizolāciju aizsargātajā zonā. Cauruļu izvadus no sienas profesionālāk būtu bijis likt tam speciāli paredzētos līkumos, bet neko tamlīdzīgu šeit dabūt nevar, tad nu jāizloca tāpat. Visi cauruļu savienojumi būs paslēpti izlietnes skapītī, tā atvilnē būs arī elektrības rozete.

8. nedēļa.

Montējam logus. Par cik man neizdevās pārliecināt saimnieku par ventilācijas sistēmas nepieciešamību, viņš ir izvēlējies logus ar ventilāciju. Manā ieskatā tā ir karikatūra, kas nekādi neatrisina ventilācijas problēmu. Tai vēl būtu kaut kāda jēga, ja mājā būtu centralizēta nosūces ventilācija, siltuma zudumi būtu milzīgi, bet būtu vismaz ventilācija, bet tagad...

Logiem dubultā stikla pakete, vēl argons, trīs blīvgumijas, un tad vidējā un galvenā blīvgumija loga augšpusē tiek vienkārši izgriezta, lai tur cauri pūstu vējš. Būtu naivi domāt, ka šie caurumi logos spēj nodrošināt kvalitatīvu un pietiekamu gaisa apmaiņu telpās.

Esam jau pārliecinājušies, ka karstā vasaras saulē tumšie jumta dakstiņi tik ļoti uzkarst, ka uz tiem var gatavot ēst, un logi ir tik pat tumši... izskatās jau labi, bet cik ilgs būs to mūžs?

Par logu montāžas lentām šeit neviens nav dzirdējis, tāpat kā par palodžu profiliem, un logu izmēri tikuši nomērīti neņemot tos vērā.

Otrajai vannasistabai pietrūkst importa elektroinstalācijas vadu gofrētā caurule un cemmes tās stiprināšanai, tāpēc no veikala tiek atvesta vietējā ražojuma. Tā ir ārkārtīgi mīksta, bet cemmes ir plānas un kā no gumijas, to nostiprinot tajā nav iespējams ne ievilkt, ne iestumt vadus vai vadu buksieri, pilnīgi neizmantojamas lietas ar nezināmu pielietojumu. Uzmanīgi nostiepjam gofru taisnā līnijā, ar vadu buksieri kaut kā ievelku vadus un uzstādu jau kopā ar tiem, tos vairs nekad nebūs iespējams nomainīt. Jau vairākkārt esam pārliecinājušies, cik ļoti zemas kvalitātes ir daudzas vietējā ražojuma preces, ar to iegādāšanos jābūt ļoti uzmanīgiem. 

Pabeigtas ūdens un elektroinstalācijas otrā vannasistabā, uzlikts osb un reģipsis. Gatava arī elektrosadale.

Tālāk jāķeras pie grīdu izlīdzināšanas un vannasistabu grīdas kritumu veidošanas skandināvu variantā. Parasti to daru ar tam domātiem šādiem distanceriem. Protams šeit tādi nav nopērkami, tāpēc esmu laicīgi to pasūtījis saimniekam, bet tie ir sagādāti par maz- pietiks tika pusei telpu. Vannasistabās uz grīdas būs diezgan liela izmēra flīzes 60x60, kvalitatīvam rezultātam grīdas kritumam šeit jābūt īpašam- grīdai jābūt pilnībā gludai un plakanai, bet ar kritumu uz trapa pusi, vēl ievērojot to, lai dušas durvju atbalsta punkti būtu vienā līmenī. Pēc skandināvu likumiem šai telpai vajadzīgs arī slieksnis, bet saimnieks to negrib, tāpēc mēģināšu arī wc grīdas flīzes dabūt vienā līmenī ar koridora flīzēm, tas varētu būt reāli, jo traps ir novietots zemāk par grīdas līmeni, un kritums ap to jau izveidots betonēšanas laikā, bet koridorā grīdas līmeni pacels flīžu apakšklājs. Smalka padarīšana, bet ar šiem distanceriem tas ir paveicams līdz milimetra precizitātei. Tā ir cita tēma, par kuru sīkāk pastāstīšu atsevišķi. 

Mājas trīs guļamistabās paredzēts lamināts uz grīdas, visur citur flīzes. Par cik tie ir dažāda biezuma materiāli, vispirms liesim izlīdzinošo tikai flīzētajās zonās, pēc flīzēšanas būs redzams kāds grīdas līmenis jālej guļamistabās. Zem lielformāta flīzēm rekomendē likt apakšklāju, mums flīžu izmērs ir 60x120cm, strīdīgs jautājums vai tās skaitas lielformāta, tāpēc drošības pēc to arī līmējam pēc grīdas nožūšanas.

9. nedēļa.

Nogruntētas sienas un griesti.

Flīzējam un šuvojam grīdas. Tagad var precīzi redzēt vajadzīgo grīdas līmeni guļamistabās, kur būs lamināts. Par cik distanceru grīdas līmeņošanai vairs nav, nākas tos taisīt pašiem izmantojot flīžu savilcējus un abpusējo līmlenti. Izlīdzinām grīdas guļamistabās. Izveidojam grīdas kritumus vannasistabās, līmējam hidroizolāciju.

Kā jau minēju, par logu montāžas lentām ar tvaika izolāciju vienā mala un vēja izolāciju otrā, Polijā neviens nav dzirdējis, tāpēc logi jāaplīmē tāpat ar tvaika izolācijas līmlentu.

Ar grūtībām izdodas pārliecināt saimnieku, ka ar lokšņu siltinājuma vati kvalitatīvi nosiltināt bērniņus nevar, ja tie veidoti no šāda veida kopnēm, jebkurā gadījumā arī vate ir par maz, vajadzīga beramā vai pūšamā vate, kura šeit nemaz nav tik izplatīta, tomēr izdodas atrast firmu kas to piedāvā.

Atlikusī vate tik izklāta bērniņos un uztaisīta laipa

10. nedēļa.

Sapūsta vate bērniņos.

Ķeramies pie logu aiļu apdares. Civilizācija līdz šejienei vēl nav nonākusi, un par plastmasas profiliem reģipša stiprināšanai pie logiem šeit neviens nav dzirdējis, tādus nav iespējams dabūt. Šeit ir tikai mūra mājas ar apmestām ailēm. Nāksies iet pašu ilgāko, sarežģītāko un ķēpīgāko ceļu- ar lateksu, gruntēšanu un krāsošanu, pirms katras operācijas jauna logu aplīmēšana ar līmlentu, aiz logu eņģēm to ir īpaši grūti izdarīt. Uzšpahtelēti ārējie stūri un pielīmētas akmens palodzes. 

Tiek atvesta krāsa griestiem un sienām, tā ir ļoti maz, bet saimnieks saka- pietiek. Izlasu uz iepakojuma krāsas patēriņu- vidēji 28 kvm ar litru. Tādu redzu pirmo reizi, uzreiz ir skaidrs, ka krāsa neveidos uz sienas nekādu kārtu un tekstūru, tīri tikai pigments, un visas mikrošvīkas uz sienas, kuras parasti aizkrāsojas, būs redzamas, jo arī gruntskrāsa nepietiekama daudzuma dēļ tika šķaidīta un neveidoja krāsas kārtu uz sienas. Nākas ņemt lampu un pārbaudīt visas sienas un griestus novēršot visniecīgākās švīkas un skrambas. Ietaupījums uz krāsu tiek pazaudēts īpaši smalkai krāsojamās virsmas sagatavošanai. Kad viss sagatavots, krāsojam visu baltu. Ar sarkanu pigmentu uzmaisu rozā krāsu un vienu istabu krāsoju ar to.

Trijās guļamistabās ielikta lamināta grīda ar apsildāmajai grīdai piemērotāko apakšklāju.

Sākam vienas vannasistabas flīzēšanu.

11. nedēļa.

Ieliekam pusapaļo dekoratīvo logu virs ieejas durvīm. Tam ir spoguļstikls, bet ielikts otrādi ar spoguli uz iekšpusi, tāpēc nākas to pārlikt otrādi.

Taisām logu apdari un fasādes ārējos stūrus.

Vietējā firma blakus taisa žogu ielas pusē mūsu būvētajai un blakus mājai. Ārējo inženiertīklu plāniem un rakšanas atļaujām šeit neviens nepievērš uzmanību, tāpēc ar traktoru tiek pārrakts gāzes vads. Sabrauc  daudz ugunsdzēsēju un policistu, tiek atslēgta elektrība un visi evakuējas drošā attālumā. Pēc pāris stundām varam atgriezties pie darba.

Tiek atvestas saimnieka izvēlētās durvis. Esmu taisījis visu veidu un konstrukciju durvis, tāpēc ar interesi novērtēju vietējā ražojuma luksusa preci. Ideja un izpildījums varbūt arī nav slikts, bet pati konstrukcija ir briesmīga. Durvju kārba veidota no diviem 90 grādos salīmētiem 12 mm MDF gabaliem, kuri veido kārbu un vienas puses aplodas vienā gabalā, stūros savienojas ar mēbeļu savilcējiem un leņķīšiem. Otras puses aplodas arī veidotas tāpat, un iebīdas kārbā izveidotā gropē piemērojoties sienas biezumam. Kārba ir ļoti vārga, bet durvis ārkārtīgi smagas, uzreiz saprotams, ka divas slēptā tipa eņģes ir daudz par vārgu lai turētu durvju svaru, arī eņģu stiprinājums pie kārbas ir apšaubāms. Vēl man nepatīk durvju uzstādīšanas veids- kārbu iespējams uzstādīt tikai bez durvīm izmantojot līmeņrādi un nostiprinot ar ķīlīšiem un putām. Kad putas nocietējušas, tad pie kārbā nostiprinātajām eņģēm pieskrūvē durvis un novērtē kas sanācis, jo kaut ko labot vairs nevar. Par cik esmu milimetru ķērājs, tad šāda montāžas kvalitāte mani neapmierina, bet šeit tas skaitās labi. Apšaubu arī durvju ilgmūžību vārgo eņģu dēļ, par to arī pārliecinos atgriežoties šeit pēc gada- visas durvis nosēdušās šķības deformējoties eņģēm.

Tiek pabeigta viena vannasistaba.

12. nedēļa.

Tiek izflīzēta otra vannasistaba. Poda kasti veidoju virs flīzēm no wedi armētās putoplasta plāksnes to vienkārši pielīmējot ar tam paredzēto līmi pie nostiprināta poda rāmja un sienas, pats ātrākais variants.

Mozaīkas flīzes pietiek tikai dušas trapam, zem vannas tās nebūs redzamas, tāpēc sagriežu grīdas flīzes gabalos 20x20cm, tas ir maksimālais izmērs, ar kādu iespējams noflīzēt grīdas kritumu ap trapu.

Vietējie galdnieki atved un uzstāda virtuves iekārtu. Izrādās, ka viltnieki paši neko netaisa, tikai nomēra, visu pasūta rūpnīcā, tad atved un uzstāda.

13. nedēļa

Pabeidzam otru vannasistabu. No veikala tiek atvests vietējā ražojuma vannas komplekts ar kājām un sifonu, visu saliekot kopā un noliekot vannu vietā tai kājas ir gaisā, jo sifons ir par lielu... un tas viss ir no viena iepakojuma. Uzreiz nāk prātā iepriekšējā reiz, kad uzstādīju Polijā ražoto iebūvējamo podu- uzreiz bija redzams, ka tas ticis piegādāts ar ekspress ātro piegādi izmetot no lidmašīnas, jo rāmis bija greizs, bet nolaižot ūdeni podā kāds puslitrs vienmēr izšļācās uz grīdas pat pie nolaista poda vāka, jo oriģinālais vāks levitēja dažus cm virs poda.

Saliekam visas grīdlīstes mājā. Montējam ārdurvis un pabeidzam to apdari. 

Kā izrādās mājās būs arī domofons, bet tam mums nekas nav sagatavots, tāpēc ievelkam gofru caur bērniņiem no elektro sadales un nostumjam pa sienu zem osb un reģipša līdz domofona vietai, nav vienkārši, bet paveicami.

Piekoriģējam lietus ūdens notekas caurules zemē un liekam pamata perimetra siltinājuma vienkāršo variantu. Ierokam arī elektro zemējumu.

Atbrauc siltumsūkņa uzstādītāji, tāpēc uzmūrējam fundamentu tā ārējam blokam. Kā redzams bildē, visas caurules no SS iet zemē nevis cauri sienai, bet iekšējais bloks atrodas vannasistabā. Par to ir padomāts pirms mājas pamatu taisīšanas, zem pamatiem ielikām kanalizācijas cauruli ar ļoti slaidiem līkumiem savienojot iekšējā un ārējā bloka atrašanās vietas, tur tad arī tiek iestumtas SS caurules. 

Plānotās vienas dienas vietā puišiem SS ar visu siltummezglu aiziet divas dienas, cena tikai 200 eur. Par estētisko noformējumu varbūt varētu parunāt, bet cena izsaka visu. (mīkstās pavadiņas vietā vēlāk būšot lielais ūdens filtrs)

Pārtaisām stiprinājumus un uzstādam sniega barjeras. To lietderība man gan nav saprotama- vidējais sniega segas biezums šajā reģionā ir 5 cm, bet rekords ir 10 cm.

14. nedēļa.

Māja gandrīz gatava. Vienu dienu veltam mēbeļu ienešanai un salikšanai. Lai varētu dzīvot, nepieciešami nelieli pagalma labiekārtošanas darbi, no pamatiem izraktā melnzeme ir turpat blakus, to varētu izlīdzināt, iesēt zāli un nobruģēt kādu taciņu, bet attiecībā uz to saimniekam ir daudz grandiozāki plāni, tāpēc atgriezīsimies šeit pēc gada.

Šīs mājas puses apdare nav pilnībā pabeigta, jo šeit vēlāk taisīsim 60 kvm lielu slēgto terasi.

 

Mājas būvniecības process nav bijis pārāk gluds, bija dažādas aizķeršanās un kavēšanās, bet par tās izmaksām un iegūto rezultātu varat spriest paši. Mājai 3 guļamistabas, 2 vannasistabas, virtuve, dzīvojamā istaba, koridors, priekšnams jeb vējtveris.

Tālāk vēl dažas bildes no mājas pagaidu iekārtojuma.