svētdiena, 2021. gada 14. novembris

Projekts, vai kāpēc būvniecība ir tik dārga

 Ja pašam nav sava konkrēta plāna un tehnoloģiskā risinājuma, tad galvenais, no kā jau sākotnēji ir atkarīgas būvniecības izmaksas, ir arhitekts. Tikai no viņa būs atkarīgs vai uzbūvēsiet māju par saviem līdzekļiem, vai arī kredītu maksās vēl jūsu mazbērni. Parasti tas strādā tā: arhitekts uzklausa jūsu vēlmes, izstrādā mājas vizualizāciju un plānus, izvēlas būvniecības tehnoloģijas un materiālus, sagatavo standarta dokumentāciju, tālāk būvinženieris veic aprēķinus un izdomā kā to uztaisīt, pēc tam būvnieks to realizē pēc projekta, pasūtītājs to visu apmaksā. Ir iesaistītas četras puses, un ir augsta iespējamība, ka ieteikumi un risinājumi būs subjektīvi, balstīti aizspriedumos vai zināšanu trūkumā, un rezultāts nebūs vēlamais un jums izdevīgākais. Bet sākas viss jau ar arhitektu. Kā jau jebkurā profesijā, no katriem 10 speciālistiem 1-2 ir labi, 2-3 slikti, pārējie viduvēji. Ja iesiet pie arhitekta bez savas konkrētas vīzijas un plāna, tad iespējams saņemsiet viņa subjektīvo viedokli un gara darbu, kas ne vienmēr atbildīs jūsu interesēm un izmaksu vēlmēm. Reāli dzīvē tas strādā tā- arhitekts, kuram parasti praktiskā būvniecība un jaunākās tehnoloģijas ir diezgan svešas, uztaisa dizainu un telpu izkārtojumu īpaši neņemot vērā konstruktīvos risinājumus, tālāk būvinženieris, kurš ne vienmēr pārzin visas tehnoloģijas, domā kā to visu uztaisīt, pēc tam būvnieks, kuram ne vienmēr piemīt godprātība vai visas nepieciešamās prasmes, domā, kā to visu realizēt, un pasūtītājam tikai atliek domāt kā to visu samaksāt, jo nevienam citam iesaistītajam nemaz neinteresē cik maksās būvniecība, kur nu vēl ekspluatācija. Tā arī rodas fantastiskās izmaksas (tajā skaitā pasaulē dārgākie tilti, dārgākās slimnīcas, bibliotēkas ar dārgākajām ekspluatācija izmaksām utt.). Nevienam vairs nav arī noslēpums, ka būvniecībā, kā arī projektēšanā, iesaistītie darboņi apvienojas karteļos, tādējādi liekot pasūtītājam pārmaksāt.  Ja ar finansējumu nav problēmas, tad tas strādā, un saņemat māju ar izmaksām 1-1,5 tūkst. par kvadrātmetru, bet ja nauda jāpelna pašam ar savu darbu, tad iespējams tas jums nederēs, taču ir arī trīs- četras reizes lētāki un ne sliktāki risinājumi. Neapzināta klienta laupīšana sākas jau ar pirmo tikšanos ar arhitektu, kurš noteikti piedāvās rakt dziļu būvbedri, kur bez mācītāja apglabāt desmitiem tonnu betona, armatūru un smiltis (precīzāk sakot- jūsu naudu), un tur pat nebūs grīda, tālāk mūrēt dārgu mūra māju ar visām no tā izrietošajām sekām un izmaksām. Arī teorētiskā energoefektivitāte vairumā gadījumu tā arī paliks tikai teorētiskā- tvaika caurlaidīgās sienas ļaus tvaikam migrēt cauri sienai, bet kā zināms- mitruma palielināšanās siltumizolācijā kaut vai par 5-10% var samazināt tās energoefektivitāti pat uz pusi.

Būtu tikai godīgi, ja projektēšanas un būvniecības izmaksas veidotu tajās ieguldītais darbs un tā kvalitāte, bet dzīvē diemžēl tas tā nenotiek. Nonākot līdz būvatļaujas saņemšanai un būvniecības uzsākšanai jau biju sastapies ar aizspriedumiem, nolaidību, neprofesionalitāti, karteli, krāpšanu, šantāžu un totālu zināšanu trūkumu no procesā iesaistītajām personām. Lūk mans stāsts:

Lai arī esmu taisījis daudzas lielākas un mazākas koka karkasa ēkas, to piebūves un pārbūves, pārsvarā esmu to darījis bez nekāda projekta, jo visās valstīs tas nav nepieciešams. Bieži vien tas ir bijis mutisks vēlamās būves apraksts, vai arī ar roku uz papīra uzskicēts plāns. 200 kvm mājai gan projekts bija, bet gan ļoti nepilnīgs un tālu no tā, kāds tas izskatās LV- būvkonstrukciju daļa sastāvēja tikai no atsevišķu mezglu konstruktīvajiem risinājumiem bez kopainas. Izstudēju visu iespējamo LV likumdošanu un noteikumus, un saprotu, ka te viss ir smalki un nopietni. Uzzīmēju savu plānu, izvērtēju visus par un pret, apdomāju visus tehnoloģiskos risinājumus un mezglus, un sāku meklēt arhitektu. Vispirms izskatu dažādus gatavos tipveida projektus, neviens no tiem gan īsti neatbilst debespusēm un konkrētajam zemes gabalam, bet vienu projekta tāmi paprasu. Arhitektūras daļa mājaslapā tiek piedāvāta par 700eur, bet ar būvkonstrukciju daļu, saskaņošanu un piesaisti jau 2,5 tūkst.+pvn. Uzreiz gan saprotu, ka neviens tipveida projekts man nederēs, jo zemes gabals ir neregulāras formas taisnstūris, un tā īsākā mala 20m ir leņķī pret ielu, tāpēc ievērojot būvlaidi neviena četrstūra formas māja tur neietilpst nepārkāpjot 4m attālumu līdz kaimiņu robežai, māju vajadzēs taisīt ar slīpu galu vai lauzumu. Par cik pirmais variants vizuāli izskatās pēc katastrofas un ir konstruktīvi sarežģīts, tad izdomāju taisīt mājai vienstāva piebūvi uz būvlaides (paralēli ielai), kura leņķī piekļausies galvenajai mājas daļai, kura būs ar paaugstinātu mansardu. Šeit tikai jāņem vērā, ka pēc apbūves noteikumiem uz būvlaides esošajai mājas fasādei jābūt 2/3 no kopējās pret ielu vērstās mājas projekcijai, tas nozīmē, ka kādu modernu projektu ar dažādām izbūvēm dažādos līmeņos LV pilsētās vispār realizēt nav iespējams.

Arhitekta meklēšana.

Sāku ar kontaktu meklēšanu caur paziņām. Tiekos ar arhitektu un būvinženieri lielā birojā. Karkasa mājas un plātnes pamatus nav projektējuši, bet ja vajag, tad to izdarīs. Jautāju par fibrobetonu pamatiem- par to neko nezin (tikai vēlāk noskaidroju, ka Latvijā fibrobetona konstrukciju projektēšanai nav oficiāli apstiprinātu būvnormatīvu un standartu, tāpēc arī šāda tehnoloģija netiek pielietota). Ļoti interesē aptuvenās projekta izmaksas, bet uz to nekādu atbildi nesaņemu. Sarunāju tikšanos pēc dažiem mēnešiem, kad būšu kārtīgi izdomājis plānojumu, bet kad vēlāk zvanu, man atsaka aizņemtības dēļ.

Sāku no sākuma, un izrakstu visus tuvumā esošos sertificētos arhitektus. Nojaušu, ka ar lielajām firmām nekas nesanāks, pazvanu un pārliecinos- jā, viņi ar sīkumiem nekrāmējas, viņiem tikai kādu lidostu vai koncertzāli, tāpēc pievēršos mazākajām un individuālajiem.

 Apmeklēju nākošo arhitekta biroju- karkasa māja it kā ir projektēta, par silto zviedru plātni ir dzirdēts, cena no 3 tūkst.+pvn. Intereses pēc saku, ka mana māja būs  tikai 6x8 metri taisnstūris ar vienslīpu jumtu, tas ir- maksimāli vienkārša… cena tik un tā 3 tūkst. Nu labi, ejam tālāk.

Nākošajā birojā tiekos ar būvinženieri, it kā gados jauns- virs 30, tātad par tehnoloģijām, kuras vecāk par viņu pašu, noteikti būs mācījies. Par koka karkasa mājām ir dzirdējis. Jautāju par cenu, viņš manā klātbūtnē pazvana paziņam uz citu arhitektu biroju un paprasa- par cik tagad iet privātmāju projekti, klausulē saklausu atbildi- zem 3 tūkst. nekādā gadījumā neprasi… Tālāk jautāju par silto zviedru plātni- viņš atgāžas krēslā, sakrusto rokas aiz galvas, un skatoties griestos sāk stāstīt- vajadzēs rakt 2 metrus dziļu bedri, apakšā taisīt veidnes un liet betonu… man viss skaidrs, nav vērts turpināt, atvados un braucu tālāk.

Nākošajā birojā man pretī nosēžas veseli trīs priekšnieki- būvfirmas vadītāji, bet viņiem esot arī arhitekts. Sāku stāstīt par savām iecerēm, bet viņi mani izbrīnīti pārtrauc pārprasot- vai tiešām es pats taisos būvēt, jo to taču nedrīkst- jau pirms gada pieņemts jauns likums, ka arī privātmāju pats sev būvēt drīkst tikai sertificēts būvnieks… palieku uz pauzes. Tiek minēti arī vairāki piemēri kā viņi steidzami palīdzējuši daudziem uzsākt būvniecību pirms likuma stāšanās spēkā, kā arī piedāvā sameklēt to likumu un man parādīt. Tālāk tiek piedāvāta palīdzība būvniecībā, bet ja nu nelokāmi gribu būvēt pats, tad tas ir iespējams sertificēta būvuzrauga uzraudzībā. Arī ar to viņi man var palīdzēt, formāli noformējot man savu būvuzraugu par 1000 eur mēnesī. Vēl viņi piebilst, ka pārsvarā nodarbojas ar lieliem objektiem, kā skolas, bērnudārzi, stadioni, bet ja nu kādam privātajam vajag palīdzību, tad laipni meklē iespēju palīdzēt. Šinī brīdī laikam man jājūtas pateicīgam, bet joprojām esmu uz pauzes, saku, ka padomāšu un dodos prom. Vai tiešām studējot likumdošanu esmu kaut ko palaidis garām? Šoka stāvoklī zvanu būvvaldei, tur man atbild, ka par tādu likumu nav dzirdējuši, bet esot jāpārbauda (tātad likumdošanu pat viņi īsti nepārzin). Sēžos pats pie datora studēt likumus, un pēc viņu minētā likuma pieņemšanas mēneša to atrodu-  Inženierbūvju būvnoteikumus.  Tur 3. punktā rakstīt- “inženierbūvju būvniecība (turpmāk- būvniecība)…”   , un tālāk 94. punktā “Būvētājs bez patstāvīgas prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā, uzņemoties būvdarbu veicēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus, var veikt: “…un tālāk tiek uzskaitītas dažādas inženierbūves… un māja to starpā protams nav. Tālāk nomierinos un izdaru secinājumus, ka trīs manis sastaptie puiši ir pilnīgi stulbi, vai arī blēži. Visticamāk, ka otrais variants, un tikai ar šausmām varu iedomāties kas darās, kad viņu nagos nonāk kāds viņu minētais bērnudārzs, skola vai stadions.

Tālāk apbraukāju arhitektu reģistrā norādītās adreses- tajās nekas neatrodas, vai arī atrodas daudzdzīvokļu vai privātmājas. Ķeros pie telefona un apzvanīšanas. Daži numuri neatbild vai neeksistē, beidzot viens zvans veiksmīgs- vairāki arhitekti, un visi specializējas tieši koka māju projektēšanā. Beidzot! Runāju tālāk- termiņš 2 gadi un cena sākot no 10 tūkst. Paldies, ne tur pazvanīju, uzredzēšanos.

Nākošais zvans- par koka karkasa mājām zina, bet seklos pamatus virs zemes sasaluma līmeņa kategoriski neatbalstīs. Neko darīt, lai turpina neatbalstīt, uzredzēšanos.

Seko vēl daži neveiksmīgi zvani. Lēnām sāk pārņemt izmisums un neiespējamās misijas sajūta. Beidzot sazvanu kādu arhitektu, kurš ir ar mieru nekavējoties arī tikties neitrālā teritorijā. It kā arhitekts ar pieredzi, jo uzvārds atrodams arī vairākos pašvaldības un apsaimniekotāju  projektu iepirkumos. Jautājot par cenu saņemu atbildi, ka bez 3 tūkst. nekustinās ne pirkstu. Līdz šim biju dzirdējis, ka projekta cenu nosaka tā sarežģītība, patērētais laiks, ieguldītais darbs, vai arī tiek rēķināts pēc kvadrātmetriem, kā arī zinu konkrētas un zemākas cenas, bet nu ilūzijas zudušas un jāsamierinās ar to kas ir, jo neviens šajā reģionā zemāku cenu nedos neatkarīgi no būves lieluma. Vienojamies, ka arhitektūras daļa būs 1,5 tūkst. un būvkonstrukciju daļa tik pat, būvkonstruktors viņam ir savs un to viņš ņem uz sevi, un kopā viss līdz būvniecības uzsākšanai man izmaksās 3 tūkst. (beigās gan viss izrādīsies savādāk) Papildus tam man vajadzēs topogrāfija, energosertifikāts, ģeoloģija un vēl šis tas. Kad saku, ka tā būs koka karkasa māja, tad saņemu atbildi- kādas muļķības, ko tu āksties, kas tad būvē koka karkasa māju, ir jāmūrē no blokiem! Palieku kategoriski pie sava, un viņš paliek manāmi neapmierināts. Kad pieminu silto zviedru plātni, tad atbilde ir, ka plāksne ir plāksne, un viņam vienalga kā to saucu- par zviedru, franču vai japāņu. Saprotu, ka nav labi, bet nav variantu. Noslēdzam līgumu, atdodu visus telpu un fasāžu plānus ar visiem iespējamiem izmēriem un krāsām, tehnoloģiskiem un mezglu risinājumiem, pamatu rasējumus un shēmu, topogrāfiju, piebilstu arī par būvlaides fasādes laukuma projekcijas attiecību pret pārējo ēku, kura ir uz atļautā robežas un citus sīkumus. Projektā būs arī 20m žogs gar ielu. Saku, ka tas būs 3D metinātais stiepļu paneļu žogs, uz ko saņemu atbildi, ka tādu žogu nedrīkst taisīt, nekādas drātis. Saprotu, ka viņam nav ne jausmas par ko runāju, tāpēc aizsūtu arī žoga bildi. Pēc mēneša saņemu skices, tur mājai parādījušās vairākas jumta izbūves ar logiem, pārbīdītas starpsienas un palielināts mansarda vertikālo sienu augstums. Rakstu atbildi, ka negribu nekādas jumta izbūves, jo zinu cik ļoti tās palielina izmaksas, un manos rasējumos nelielus logus esmu norādījis mansarda vertikālajās sienās tuvu grīdai (tie būs virs kāpnēm, WC un noliktavā), izskaidroju kāpēc nevar pārbīdīt nesošās iekšsienas, jo tās izkārtotas tā, lai veidotos vairāki jumta kores atbalsta punkti. Norādu arī to, ka līdz ar mansarda sienu paaugstināšanu piebūves laukums vairs nav 2/3 no tās projekcijas uz mājas fasādi. Viņš atbild, ka nē nē, tā tak nedrīkst, noteikumi jāievēro. Iesaku samazināt tos izmērus, bet ja vēl neizdodas iekļauties normatīvos, tad piebūves sienai uz būvlaides jātaisa paaugstinājums lai palielinātu tās laukumu. Tas gan neizskatās tik labi un mazliet visu sarežģī. Pašās beigās tikai sapratu, ka uz to nevajadzēja norādīt, jo neviens tam tāpat nepievērš uzmanību. Pēc kāda laika saņemu labojumus, uz jumta izbūvju vietā parādījušies jumta logi. Atkal norādu, ka negribu logus uz jumta, tā nav īstā vieta logiem, manā gadījumā tie tur arī nav vajadzīgi, kā arī to izbūve nevajadzīgi palielina izmaksas. Logi tiek noņemti un atkal parādās jumta izbūves… un tā vairākas reizes. Neskatoties uz vairākkārtējiem aizrādījumiem, arī iekšsienas koka karkasa mājā joprojām ir norādītas kā mūrētas no blokiem. Ar laiku gan tās kļūst mazāk, bet puse tur joprojām paliek līdz pat beigām saņemot būvprojektu pilnā sastāvā. Joprojām arī notiek strīdi par 3D paneļu žogu. Izbraukāju sava projekta apkārtni- tur katrai otrajai mājai tāds ir, bet arhitekts apgalvo- nedrīkst. Nesu žoga bildi uz būvvaldi un rādu pilsētas galvenajam arhitektam- tas saka drīkst, manējais- nedrīkst. Arī āra ieejas durvju novietojums saimniecības telpā neapmierina, tās ir vienā sienas malā nevis pa vidu, tātad viena siena telpā ir neizmantojama, arī mansarda plānojums atšķiras no iecerētā un šķiet neloģisks, kā arī citi sīkumi. Un vispār uz visiem maniem argumentiem arhitekts atbild, ka tas galīgi nav svarīgi, jo tas ir BMS (būvprojekts minimālā sastāvā) un tajā detaļas nav svarīgas, bet tas taču tiks ņemts par pamatu BK (būvkonstrukciju) daļai. Tas viss sāk atgādināt bezjēdzīgu Dona Kihota cīņu ar vējdzirnavām, tāpēc projekts tiek iesniegt būvvaldē, un pēc apstiprināšanas to saņemu.

Projektā ielas puses piebūves jumts vairs nav redzams, jo priekšējās fasādes siena ir augstāka par jumtu lai atbilstu 2/3 no projekcijas uz mājas fasādes, tas tāpēc, ka arhitekts nevajadzīgi pārplānoja mansardu uztaisot 1,8m platu gaiteni un samazinot vannas istabu, un tāpēc palielinot mansarda vertikālo sienu augstumu, līdz ar pārplānošanu arī kāpnēm paliek vieta tikai 2,4m, kas ir stipri par maz, uz jumta joprojām ir nevajadzīgie jumta logi, puse no starpsienām joprojām ir mūrētas, fasādes dēļi ne tajā virzienā un krāsā, pie mājas esošā nojume nosaukta par terasi (neatbilst pēc definīcijas), ārdurvis 1,2m platas utt.. Kā to visu var nosaukt? Bet arhitekts joprojām apgalvo, ka šajā stadijā tas viss ir mazsvarīgi. BMS sastāv no telpu un fasāžu plāniem, standarta skaidrojošā apraksta, satura rādītāja un dažu dokumentu kopijām, un šie daži birokrātiskie un nederīgie papīri tiešām maksā 1,5 tūkst.? Kur šeit ir ieguldīts kaut kāds intelektuālais darbs, ņemot vēl vērā to, ka visi plāni tika doti? Ir tikai datorprasmes zīmēšanā un neprofesionāla pieeja. Šeit noteikti ir pārmaksāts pateicoties arhitektu kartelim.

Pirmais projekta posms kaut kā ir nomocīts, ķeros klāt AR (arhitektūras daļai). Uzstāju arhitektam, ka ar viņa būvinženieri gribu tikties personīgi, un braucu 200km uz tikšanos. Izskatās cerīgi- ir projektējis koka karkasa mājas un silto zviedru plātni. 2 stundas sīki un smalki stāstu par konstruktīvajiem risinājumiem, materiālu izmēriem, naglu garumiem, savienojumu mezgliem utt. Izstāstu arī par nepilnībām BMS un kas tajā jāmaina, bet viņš saka, ka viņam jāprojektē stingri pēc BMS un neko tur mainīt vairs nedrīkst, pierunāju vismaz mūra starpsienas aizstāt ar koka karkasu, likvidēt jumta logus, un novākt neglītu pusmetru platu sienas izvirzījumu istabas vidū, kas daļēji uzņem slodzi, bet to var aizstāt ar pastiprinātu kopni virs tās. Domstarpības rodas par diagonālajiem atgāžņiem karkasa sienās- saku, ka tie nav vajadzīgi, ja karkass tiek apšūts ar osb, jo nodrošina daudz reizes lielāku sienas stiprību nekā atgāznis, bet viņš par to neko nezin. Rodas aizdomas, ka nemaz tik liels karkasa māju speciālists nav, kā sevi pasniedz. Runājot par siltajiem zviedru plātnes pamatiem viņš saka, ka plātnes vidū biezo putoplasta kārtu var aizstāt ar granti atstājot tikai vienu kārtu. Interesanti kā to var dabūt gatavu- jāsaliek L bloki ķerot katru milimetru, un tad starp tiem jāgāž grants un jābrauc pa virsu ar vibroblieti? Tie L bloki taču aizpeldēs. Viņš iesaka tādā gadījumā liet plātni pa daļām- no sākuma perimetru, tad vidu. Un to saka būvinženieris? Nu jau saprotu, ka arī apspriestie plātnes pamati viņam ir sveši. Beigās viņš vēl piebilst, ka par darbu grib 1 tūkst., tam it kā nepievēršu īpašu nozīmi, jo arhitekts teica, ka tas būs cenā.

Zvanu arhitektam lai gatavo BK līgumu, viņš atbild, ka ir problēma- būvinženieris grib 1tūkst. un būs jāpiemaksā. Rezultātā tiek slēgts līgums par vēl 3 tūkst.- puse avanss, puse pēc darba pabeigšanas. Samaksāju avansu un gaidu. Iesniedzu pagaidu energosertifikātu- 160eur un ūdensapgādes tehniskos noteikumus. Apkārtnē atrodu tikai divas firmas, kuras veic ģeoloģisko izpēti- viena prasa daudz par vienu urbumu, otra prasa divreiz mazāk par trim urbumiem (tātad šeit arī bieži tiek pārmaksāts).  

Pēc 2 mēnešiem saņemu pirmo BK versiju, kas mani nošokē, redzu, ka manai 2 stundu sarunai ar inženieri nav bijusi nekāda jēga. Pamati sastāv no 50 cm augstas siltinātas lentas, kurai virsū ir siltināta plātne, un tā vēl iziet arī ārpus mājas gabarītiem mājas galā zem vaļējas nojumes. Uz tās stāv māja, un mājas iekšpusē ir vēl viena siltināta plātne. Šis variants ir dārgs, darbietilpīgs un neloģisks, turklāt apakšējā plāksne jālej divās reizēs. Arī konstruktīvie mezgli ir savādāki- sienu stati vairs nav vienā gabalā no pamatiem līdz spārēm, bet dalīti divās daļās, kas var veicināt augšējās sienas izspiešanu jumta svara ietekmē, pusmetru platais sienas izvirzījums istabas vidū nav noņemts, vieni un tie paši mezgli dažādās lapās atšķirīgi, logu iebūves augstumi nesakrīt, norādīti tirgū neeksistējoši materiāli, par skursteni ne vārda, un citas nepilnības. Ja tie vēl būtu sīkumi, tad kur pie esošā plānojuma lai es lieku kāpnes uz otro stāvu? Ja būvniekam vajadzētu uzbūvēt māju stingri turoties pie rasējumiem- viņš visdrīzāk nošautos. Arhitekts uz to atbild, ka būvatļaujas saņemšanai ar šo pietiek, detaļas un atkāpes no projekta nav svarīgas, ka tāpēc jau eksistē inventarizācijas uzmērījumi. Tad jau no šī var secināt, ka projekts ir birokrātisks, dārgs un bezjēdzīgs papīrs būvatļaujas saņemšanai. Rakstu vēstuli konstruktoram ar norādēm uz nepilnībām, viņš atbild, ka neko nepārtaisīs kamēr nesaņems avansa maksājumu, bet es jau avansu arhitektam sen esmu samaksājis pirms darba uzsākšanas. Arhitekts uz to saka, ka konstruktoram viņš maksās pēc darba paveikšanas un kad būs no manis saņēmis otru maksājuma daļu. Nonāku ķīlnieka lomā- vai nu man jāsamierinās ar BK brāķi, vai arī jāsamaksā otra maksājuma daļa un jācer, ka kļūdas tiks pēc tam izlabotas. Pretrunā veselajam saprātam pakļaujos šantāžai un samaksāju.

Pēc laika saņemu BK ar dažiem labojumiem, plātne vairs nav ārpus mājas gabarītiem, bet tik un tā lejama divos piegājienos, ko konstruktors arī atbalsta (!), un joprojām ir divas atsevišķas siltinātas plāksnes viena virs otras- augšējā ar apkures caurulēm, L bloki atbilst tirgū pieejamiem… un tas arī viss. Arhitekts saka, ka nu gan projekts jāiesniedz būvvaldē, ar detaļām vēl varēsim strādāt pēc tam, un tas tiek izdarīts. Tālāk rakstu inženierim par detaļām. Pusmetru plato sienas izvirzījumu istabas vidū viņš piedāvā aizstāt ar kolonnu. Nopietni? Istabas vidū 50cm no sienas kolonna? Iebilstu un saku, ka kolonnas vietā virs tās jāliek vienkārša kopne, jo vieta to atļauj. Viņš piekrīt un sola to izdarīt, taču jāpiebilst, ka no būvinženiera nekad vairs neko neesmu saņēmis un dzirdējis.

Saņemu būvvaldē apstiprināto būvprojektu, un tā ir pirmā reize kad to pilnībā redzu un varu novērtēt. Bieza mapīte, kur lielāko daļu aizņem manis iesniegto dokumentu kopijas, vēl tajā ir pārkopētais BMS, būvinženiera rasējumi, ūdens un kanalizācijas projektētāja papīri, manis iesniegtās un arhitekta noformētas logu specializācijas lapas, un 5 arhitekta no jauna radītas lapas, neskaitot satura rādītājus (1,5 tūkst.+pvn). Neskatoties uz visām BK daļas kļūdām un nepilnībām, acīs iekrīt žoga projekts, par kuru bija strīdi. Protams, ka tas nav tas žogs ko prasīju, bet ir necaurspīdīgs koka dēļu žogs ar milzīgiem metāla stabiem. Tas neatbilst ne manām vēlmēm, ne apbūves noteikumiem, kuros teikts, ka jābūt 50% caurskatāmam. Ja taisīšu to, kuru gribēju un kuru drīkst, tad nebūs pēc projekta, ja taisīšu pēc projekta, tad būs pretrunā apbūves noteikumiem. Tas ir dārgs, bet varbūt tādu arī taisīt, ja jau ne arhitektu, ne būvvaldi neuztrauc apbūves noteikumu ievērošana? Fasādes krāsa tumši pelēka, nevis gaiši. Tad vēl logi pelēkā krāsā, es gribēju baltus vizuālā izskata un cenas dēļ, bet arhitektam patīk tā, un viņu neuztrauc, ka tas palielina to cenu par 1,5 tūkst., un protams viņam nav ne jausmas, kas notiek ar tumšas krāsas pvc logiem karstā laikā tiešos saules staros. Un vēl tās ārdurvis 120cm platas! Nopietni?  

Kopumā var secināt, ka būvprojekts daļēji ir birokrātisks un dārgs nevienu neinteresējošs papīru kopums būvatļaujas saņemšanai, kurš ne vienmēr atbilst pasūtītāja interesēm, pie kura bieži strādā subjektīvi neprofesionāļi, piedāvājot nepārdomātus, sarežģītus, neekonomiskus un ne vienmēr godīgus risinājumus, kas rezultējas ar augstām būvniecības izmaksām.

Domāju, ka arhitektūras daļu vajadzētu taisīt kompleksi ar konstrukciju daļu, jo labi zinu kā telpu izkārtojums, jumta konfigurācija un tā slīpums, izbūves utt. var mainīt būvniecības izmaksas. Bieži vien pat pavisam nelielas izmaiņas vai pārbīdes arhitektūrā var radikāli ietekmēt konstrukciju risinājumus un izmaksas, ņemot vērā arī tirgū pieejamos materiālus un to izmērus, bet no arhitekta, kurš tikai māk noformēt dažus standarta dokumentus un ir labākajā gadījumā tikai dizaineris, to nesagaidīt. Jāatceras arī, ka arhitekts un būvinženieris neapmaksā būvniecību un nemeklēs ekonomiskākos un pasūtītājam labākos risinājumus, un nestāstīs cik ļoti materiālu izvēle un bieži vien pat nevajadzīgas detaļas sadārdzinās kopējās būvniecības izmaksas.

Kāpēc arhitektam un būvinženierim pilnībā nevar uzticēties, vismaz attiecībā uz koka karkasa mājām... Kādreiz lasot visas iespējamās grāmatas par būvniecību latviešu valodā, uzreiz iekrita acīs tas, ka daudzas tur rakstītās lietas ir pretrunā ar citur pasaulē redzēto un lasīto. Pēdējo svaigi publicēto grāmatu pirku 2010. gadā, un pat tajā, tāpat kā citās netika apskatītas koka karkasa mājas, jo kā minēja autors, tās ir tikai pagaidu būves ar paredzamo kalpošanas laiku 15-30 gadi, un to saka zinātņu doktors un profesors. Ir pilnīgi skaidrs, ka šīs grāmatas nav lasījuši Eiropas ziemeļvalstu, Kanādas, ASV, Austrālijas un daudzu citu valstu iedzīvotāji, tie joprojām kā traki ceļ šādas mājas un dzīvo tajās simtiem gadu, turpretī autoru slavinātās gāzbetona mājas sāk drupt un jukt jau pēc 60 gadiem. Arī tvaika izolācijai un ventilācijai tajās netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, kur nu vēl pamatu veidu daudzveidībai. Šo grāmatu autori ir stagnējoši old school vai PSRS profesori no citas informatīvās realitātes, kuri arī mēdz strādāt par pasniedzējiem un turpina skolot un nodot savus uzskatus jaunajai arhitektu un būvinženieru paaudzei. Tāpēc arī esam tur kur esam ar fantastiski augstajām  būvniecības izmaksām un pārmaksāšanu ik uz soļa, kā arī stagnējošiem un atpalikušiem kopējiem būvniecības uzskatiem un neracionāliem risinājumiem.  Pat izlasot blogus, kur jauni arhitekti paši sev būvē māju, uzreiz redzamas daudzas kļūdas. Māja uzcelta, dzīvot var, bet kļūdas jau sāk atklāties pēc pusgada un labošana atkal prasa ieguldījumus. Viņi būvējuši pēc labākās sirdsapziņas un pārliecības, bet pieredzes un zināšanu trūkums par praktisko būvniecību, kā arī teorētiskās zināšanas par materiāliem un tehnoloģijām uzreiz redzamas, tātad cēlonis meklējams izglītībā un kompetencē, un tas nav atsevišķu speciālistu izņēmums, jo visi pašmāju arhitekti ieguvuši līdzīgu izglītību. Šeit skaidrojumu varētu sniegt ieskats vēsturē.

Termins arhitekts cēlies no latīņu architectus, kas savukārt nāk no grieķu arkhi- galvenais + tekton- celtnieks, tātad- galvenais celtnieks. Senajā un viduslaiku vēsturē lielāko daļu arhitektūras, projektēšanas un būvniecības darbus veica amatnieki- mūrnieki, namdari, galdnieki, kļūstot par būvniecības meistariem. Līdz mūsdienām nebija skaidras atšķirības starp arhitektu un inženieri, vēsturē tos attiecināja uz vienu un to pašu personu. Tiek uzskatīts, ka matemātikas, tehnoloģiju un arhitektūras stilu attīstība ar laiku sāka nodalīt atsevišķi arhitektus kā dizainerus, kas nošķirti no praktiskā amatnieka, tomēr attīstība bija pakāpeniska un līdz 18.-19.gs. ēkas turpināja projektēt, būvēt un iekārtot galvenokārt amatnieki, izņemot augsta līmeņa un milzīgus projektus, kur to darīja tā laika izcilie arhitektūras ģēniji. Taču arī viņi, tiecoties pēc pilnības arhitektūrā, parasti neņēma vērā izmaksas un racionālākos risinājumus. Laika gaitā arhitekti tik tālu ir atsvešinājušies no praktiskās būvniecības, ka tos var labākajā gadījumā uzskatīt par dizaineriem, sliktākajā- par standarta veidlapu aizpildītājiem un noformētājiem, bet ne praktiskiem un mūsdienīgiem padomdevējiem un speciālistiem būvniecībā. 

Un vēl… 

Kā jau visi, kuri kaut ko būvē, ir ievērojuši, ka nenormāli augstās būvniecības izmaksas lielā mērā veido milzīga liekēžu armija, kura iesaistīta dažādu papīru taisīšanā un parazitē uz būvētāja rēķina. Ir redzētas tāmes, kurās pat dažu papīru sastādīšana maksā 3ciparu skaitli, papildus tam vēl papīru sastādītāja vadītāja un tā asistenta atlīdzība, papīra prezentācija un drukāšanas izdevumi vairākos simtos utt. Tas ir nepieņemami un nepareizi, bet ar to ir neiespējami cīnīties, un katru noteikumu vai likumu katrs ar varu nepelnīti apveltīts ierēdnis interpretē pēc savas patikas vai garastāvokļa no sava subjektīvi neprofesionālā skatupunkta. Skarbi, bet fakts.

Kā ir nācies dzirdēt no vairākiem ar būvniecību saistītiem cilvēkiem- ja kāds taisās būvēt māju, tātad viņam ir nauda, un ja viņam ir nauda, tad viņš ir jāslauc... 

Trešās paaudzes māja ir māja, par kuru kredīts jāmaksā trīs paaudzēs.

trešdiena, 2021. gada 27. oktobris

Elektrības pieslēgums

 

Komunikāciju ierīkošanas izmaksas mēs īpaši ietekmēt nevaram, bet kaut ko lietas labā darīt var. Elektrības pieslēguma ierīkošana sākas ar iesniegumu Sadales tīkliem (ST). Ar bailēm gaidu atbildi, jo tas ir lielais nezināmais kur viss ir iespējams. Pēc dažām nedēļām saņemu tehniskos noteikumus, par lielu atvieglojumu prognozētās pieslēguma izmaksas tikai 460+pvn. Tālāk pašam jāatrod projektētājs. Sameklēju dažus, viens saka, ka ar sīkumiem nenodarbojas, divi ir ar mieru taisīt. Aizsūtu tehniskos noteikumus un gaidu tāmi. Saņemu pirmo atbildi- virs 1tukst. ar topogrāfiju un saskaņošanu. Liekas absurdi, ka projekts var maksāt dārgāk par darba un materiālu izmaksām. Otra atbilde ir patīkamāka- 300 par to pašu darbu, tātad šī ir nozare, kur bieži tiek pārmaksāts. Noslēdzu projektēšanas līgumu, bet drīz vien zvana projektētājs un saka, ka ir problēma ar tehniskajiem noteikumiem- tajos paredzēts uzstādīt mans el skaitītājs pie kaimiņu mājas esošajā sadales kastē, tas nozīmē, ka man pašam jārok kabelis līdz savam zemes gabalam, gar ielas sarkano līniju rakt nedrīkstu, atliek tikai rakties cauri kaimiņa sētai. Projektētājs mani laipni pārliecina, ka es tādas problēmas negribu. Informēju par to ST, un tehniskie noteikumi tiek zibenīgi pārtaisīti, tajos jau el skaitītājs pie manas zemes robežas, prognozētās izbūves izmaksas 1350+pvn. Noslēdzu projektēšanas līgumu. Kad projekts gatavs, sūtu to uz ST,  viņi taisa konkursu un izvēlas būvnieku, tad atsūta rēķinu par 1070 ar visu pvn, kas ir krietni mazāks par plānotajām izmaksām. Tā nu kopā pagājuši 9 mēneši, un man ir elektrības sadales kaste, tiesa gan bez elektrības un skaitītāja.


Saņemu vēstuli no ST, ka 3 mēnešu laikā jāpievelk savs kabelis, kurš tad arī tiks pieslēgts un uzlikts skaitītājs. Ieroku savu kabeli, uzlieku pagaidu sadales kasti ar drošinātājiem, aizpildu apliecinājumu par gatavību elektrības pieslēgumam un noslēdzu pieslēguma līgumu. Gandrīz gads un elektrība pieslēgta. Birokrātija ne pārāk sarežģīta, bet aizņem nepiedodami daudz laika. Ja pašas mājas būvēšana var aizņemt vien dažus mēnešus, tad elektrības pievilkšana 30 metrus- gandrīz gadu… 

piektdiena, 2021. gada 8. oktobris

Zeme un žogs

 


Ceļot savu māju ir izmaksas, kuras mēs varam ietekmēt un kuras nevaram. Zemes cena ir viena no tām, kuru mēs nenosakām. Tā atkarīga no tirgus situācijas un lielā mērā no veiksmes. Sekošana tam līdzi pāris gadu garumā atmaksājusies, un tieku pie kārotā. Pārbaudu zemes izmantošanas mērķi un apbūves noteikumus- viss kārtībā. Komunikāciju pieejamību arī ietekmēt nevaram, bet manā gadījumā ūdens un kanalizācija ir uz ielas blakus zemei, tātad to ierīkošanas izmaksas būs zemākās iespējamās. Elektrības pieslēgums ir nezināmais. Kaut arī blakus ir privātmājas, elektrības jaudas trūkuma dēļ, pilsētā tās pieslēgšana var izmaksāt daudzus tūkstošus. Par zemes ģeotehnisko stāvokli īpaši neuztraucos, blakus jau ir vecas mājas, tātad plāksnes pamati jebkurā gadījumā derēs.

Par cik zemesgabals ir brīvi pieejams un pāri tam iet iestaigāta un aktīvi lietota taciņa, tad nolemju sākt ar teritorija nožogošanu. Blakus ir pašvaldībai piederoša džungļu teritorija, pēc likuma žogs jāsaskaņo ar kaimiņu, tāpēc rakstu iesniegumu Nekustamā īpašuma pārvaldei, pievienoju arī žoga aprakstu un bildes. Pēc akcepta saņemšanas ķeros klāt. Izvēlos ekonomisko variantu- 3D paneļu žogu maksimāli atļautajā augstumā 1,6m. Stabu betonēšanai, kā par brīnumu, veikalos parādījušās kartona caurules, to cena, lai cik tas absurdi nebūtu, ir divreiz augstāka par plastmasas caurulēm, tad ņemu tās. Pēc pāris dienām vajadzīgie 50 metri gatavi, divām zemes gabala pusēm jau ir kaimiņu žogi, vēl paliek žogs gar ielas pusi, bet tur jau vajadzīgs projekts.

pirmdiena, 2021. gada 4. oktobris

Jumta izvēle


 

 

 

Jumts mājai ir viens no nozīmīgākajiem konstrukcijas elementiem, tas pasargā ne tikai no lietus, bet arī no svelmes, saules gaismas, sala, sniega un vēja, kā arī tas ir nozīmīgs dizaina elements. Jumta kvalitāte būtiski ietekmē ēkas ekspluatācijas ilgumu, tāpēc pret tā izbūvi ir jāattiecas ļoti nopietni. Jumta materiāla un darba izmaksas arī ir ļoti dažādas, kā arī to kalpošanas ilgums un estētiskais izskats. Tur jāatrod kompromiss, reizēm šķietami lētākais ilgtermiņā var izrādīties dārgākais, un otrādi.

Latvijā privātmājām visizplatītākie laikam ir metāla un bitumena šindeļu jumti, bet retāk dakstiņu jumti. Bitumena šindeļi mani neuzrunā to salīdzinoši lielo izmaksu, ņemot vērā apakšklāja izbūvi, un to ilgmūžības attiecības dēļ. Sākumā tie izskatās vizuāli labi, vēlāk jau ziemeļu pusē sūnas, dienvidu puse kūst. Domājot ilgtermiņā jāņem vērā arī tas, ka šī jumta pagātnē pieredzētais mūža ilgums nākotnē nebūs tāds pats, jo nu jau visiem it kā skaidrs, ka nākotnē paredzami daudz ekstrēmāki laika apstākļi ar līdz šim nepieredzētiem aukstuma un karstuma viļņiem. No metāla jumtiem vispraktiskākais šķiet valcprofils, jo tas nav sacaurumots ar skrūvēm, kas ir metāla jumtu vājā vieta, bet nepatīk tas, ka saulē uzkarstot tas izmetas uzmetot kūkumus. Savukārt dakstiņa profils liekas amizants ar to, ka cenšas attālināti atgādināt dakstiņu, tātad cilvēkam patīk dakstiņš, bet kaut kāda iemesla dēļ tomēr izvēlas tā metāla pakaļdarinājumu. Šie ir arī tie jumti, kurus ļoti spēcīga vētra mēdz noraut, jo to galvenais pluss- vieglums ir arī to lielākais mīnuss, vai nu skrūves par maz, vai arī gumija zem skrūves sabirst vasarā sadegot un ziemā sasalstot, ūdens gar skrūvi sāk sūkties latās un bojājot tās samazina savienojuma stiprību. Tas protams ilgtermiņā, jumts savu funkciju pilda un izskatās normāli. Bet kāpēc nelikt īstu dakstiņu? Varbūt pie vainas ir mīts, ka tas ir kaut kas dārgs, bet dakstiņa jumts maksā līdzīgi vai arī mazāk, kā metāla vai šindeļu, bet ilgmūžības un izskata ziņā tos viennozīmīgi pārspēj un piešķir mājai citu vērtību un eleganci.

Mājas mūžs būs tik ilgs, cik ilgs būs tās jumta mūžs. Skandināvi to labi zina, tāpēc jumta konstrukciju veido pavisam savādāk nekā LV, un tur ir ko pamācīties. Ja skandināvu mājai kaut kādu iemeslu dēļ tiek sabojāts vai norauts jumta segums, māja tik un tā ir pilnībā pasargāta no nokrišņiem. Latvijā parasti uz jumta spārēm liek vēja vai difūzijas membrānu, tad latas un jumta segumu, bet skandināvi liek pilnu dēļu klāju, tam virsū stiprinātu jumta papi, latas un jumta segumu. Atkarībā no pajumtes izmantošanas veido vēdināmo vai nevēdināmo kori. Sanāk kā dubults jumts, gatavas pažobeles un ārkārtīgi stingra, ģeometriju saglabājoša jumta konstrukcija. Jumta siltināšanas gadījumā svarīgi ir ievērot, lai zem dēļiem būtu atstāta ventilācijas sprauga, lai tvaika izolācijas bojājuma gadījumā mitrumam būtu iespēja izvēdināties, un tās nodrošināšanai arī ir vairāki atjautīgi risinājumi. Šāda tehnoloģija tur jau tiek izmantota gandrīz 100 gadus un ir sevi pierādījusi, bet līdz Latvijai vēl joprojām nav nonākusi, un jau atkal galvenokārt pateicoties mūsu stagnējošajiem projektētājiem.

 Es dodu priekšroku betona dakstiņiem. Skandināvijā tie ir visizplatītākais jumta segumu veids. Tie ir lēti, ļoti precīzi izmēros, viegli un ātri uzliekami, perfekti pieguļ viens otram, lielas vertikālā soļa regulēšanas iespējas. Tradicionālie māla dakstiņi ir dārgāki, neprecīzi izmēros, slikti pieguļ viens otram, līdz ar to spēcīga vēja laikā iespējama ūdens nokļūšana zem tiem, lielāks montāžas laiks, minimālas soļa regulēšanas iespējas. Presētiem māla dakstiņiem rādītāji mazliet labāki, izņemot soļa regulēšanas iespējas, bet tie jau ir dārgi. Dakstiņu krāsa jau gadu tūkstošiem nav mainījusies, izņemot pēdējos 100 gadus, tāpēc krāsu es izvēlētos tradicionālo un vēsturisko ķieģeļsarkano, tie saulē sakarst mazāk par citām krāsām un liek mājai izskatīties īpašai, varbūt nepiestāvēs tikai ultramoderna dizaina mājai. Melni dakstiņi saulē tik ļoti uzkarst, ka vasarā tos var izmantot ēst gatavošanai. Ņemot vērā nākotnē paredzamās ekstrēmi karstās vasaras, melns jumts ir tas pats, kas ugunskurs uz jumta. Pagājušajā vasarā uz tumši brūna glancēta māla dakstiņa izdevās uzcept olu… vai tiešām to vajag?

Dakstiņa jumta ieklāšanas laiks ir līdzīgs kā citiem jumta segumiem. Ieklāšanas laiku var palielināt jumta slīpums lielāks par 30-35 grādiem, kā arī jumta konfigurācija un jumta izbūves. Pasūtot dakstiņu tas jāsūta komplektā ar uzcelšanu uz jumta, tad to viegli var ieklāt arī viens cilvēks.

 

 

Runājot par koka mājas un jumta ilgmūžību-īsa kādas mājas vēsture:

māja celta 1850.gadā, tai uzlikts koka šindeļu jumts. 1900. gadā virs šindeļiem uzklāts audums un nopiķots. 1940. gadā uzliktas latas un māla dakstiņš, kā arī uzlikta jauna dēļu fasāde krāsota ar Falu rodfarg, ik pēc 20 gadiem pārkrāsota.
 

 

 

 

2019. gadā tiek mainīts jumts. Neskatoties uz māla dakstiņu slikto stāvokli, iekšā ūdens tecējis nav pateicoties piķotajam apakšklājam.
 



 

 

Uzlikts jauns betona dakstiņu jumts ar dēļu apakšklāju, jumta papi un vējdēļiem, māja gatava kalpot vēl pāris paaudzes. Jāpiebilst gan, ka tā vairs neatbilst nekādām mūsdienu energoefektivitātes prasībām vājās siltumizolācijas dēļ, kā arī laika gaitā nedaudz izstaigājuši laukakmeņu pamati, kas gan vizuāli nav redzams.



 

 

 

Gadījums no dzīves: kamīna skurstenis atrodas jumta lejasdaļā, līdzīgi kā ventilācijas skurstenis bildē, zem dakstiņa tikai pretvēja membrāna, un blakus dzīvo mazs kaimiņš, kuram patīk mētāt lielus akmeņus. Rezultātā tiek pārsists dakstiņš virs skursteņa. Pēc ļoti spēcīgas lietusgāzes kamīns pārvēršas akvārijā, bet parketa grīda lielā peļķē. Ja jumts būtu bijis skandināvu tipa, nekas tāds nekad nevarētu notikt.




 

 

 

Tvaika izolācija ir ārkārtīgi nozīmīga mājas konstrukcijas sastāvdaļa, kaut arī joprojām daudziem pret to ir nepamatoti un neloģiski aizspriedumi. Tās trūkums ne vien dramatiski samazina ēkas energoefektivitāti, bet arī var izraisīt nopietnus bojājumus. Uzskatāms piemērs 50 gadus vecā mājā, kur tvaika izolācija ir pavirši uzlikts bitumena papīrs, tvaiks tam iet cauri, siltumizolāciju padara neefektīgu un krājas bērniņos, kuros trūkst ventilācijas. Bildē vecie un jaunie jumta dēļi.

Mainot jumta logus vecajās mājās ar skandināvu tipa dubulto jumtu, zem tiem vienmēr ir novēroti mitruma bojājumi, un ne jau kādu jumta seguma bojājumu dēļ, bet gan tāpēc, ka tie ar savu konstrukciju bloķē gaisa cirkulāciju un mitruma izvadīšanu, kas nonācis siltumizolācijā bojātas vai nekorektas tvaika izolācijas dēļ. Jumts nav īstā vieta logiem, to ierīkošana ir darbietilpīga un dārga, tā perimetra siltumizolācija ir vāja. Jumta logu ierīkošana būtu attaisnojama tikai gadījumos, kad jau esošai mājai tiek izbūvēts apdzīvojams bērniņstāvs un savādāk nav iespējams nodrošināt būvnormatīvu insolācijas prasības, nevis projektējot jaunu māju, kur iespējami arī citi risinājumi.